Būvinspektoriem nākotnē būs jārēķinās ar augstākām prasībām - turpmāk šo darbu varēs pildīt tikai speciālisti ar otrā līmeņa izglītību arhitektūras vai būvniecības jomā un ar piecu gadu darba stāžu, kas iegūts pēdējo 10 gadu laikā. To paredz šobrīd Ministru kabineta izskatīšanai nonākušie noteikumi par būvinspektoriem.
Stingrāku prasību ieviešana šim amatam ir pamatota, jo tieši būvinspektors ir būvuzraudzības pamatā - viņš veic būvju pārbaudi un uzraudzību klātienē. Tomēr šobrīd iesaistīto pušu - Ekonomikas ministrijas, pašvaldību un profesionālo organizāciju - vidū par to, kādas prasības izvirzāmas būvinspektoriem, pastāv būtiskas pretrunas, ļauj secināt ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta vadītājas Ilzes Ošas teiktais.
Savukārt pašvaldībām, uz kuru pleciem lielā mērā balstās atbildība par būvniecības uzraudzību, pret jaunajiem noteikumiem ir vairāki iebildumi. Kā skaidro Latvijas Pašvaldību savienības Padomnieks reģionālās attīstības jautājumos Jānis Piešiņš, pašvaldības ir uztrauktas, ka stingrāki noteikumi var apgrūtināt to iespējas piesaistīt vajadzīgos speciālistus.
Pašvaldību savienības pārstāvis arī norāda uz to, ka pašvaldības vēlētos, lai būvinspektoriem tiktu piemērotas atšķirīgas sertifikācijas prasības.
„Celtnieki var būt specializēti – uz siltumtehniku, elektrību, vispārējiem būvdarbiem, bet būvinspektoram jāpārzina visas sfēras, zināšanu apjoms ir savādāks, nekā parastam būvniekam,” norāda Piešiņš.
Noteikumi par būvinspektoriem nav vienīgais klupšanas akmens jaunajam Būvniecības likumam, kura stāšanās spēkā bija paredzēta jau februārī - tāpat likuma spēkā stāšanās jāatliek, jo citādi viena gada laikā uzņēmējiem būtu jāstrādā ar trīs dažādiem regulējumiem. Proti, jaunais Būvniecības likums stātos spēkā 1.maijā, bet rudenī stātos spēkā likuma izmaiņas par Būvniecības valsts kontroles biroju.
