Būvdarbu iepirkumos plāno noteikt obligāti piemērojamus «zaļā publiskā iepirkuma» kritērijus

Būvdarbu iepirkumos plāno noteikt obligāti piemērojamus "zaļā publiskā iepirkuma" kritērijus. Šobrīd šo kritēriju piemērošana būvdarbiem ir brīvprātīga. Pērn no visiem būvdarbu iepirkumiem tieši zaļais publiskais iepirkums piemērots ap 20% iepirkumu. Latvijas būvuzņēmēju partnerības ieskatā minimālus obligātos kritērijus jānosaka, lai zaļos iepirkumus būvniecībā veicinātu tieši valsts pārvaldes pasūtījumos. 

Būvdarbu iepirkumos plāno noteikt obligāti piemērojamus «zaļā publiskā iepirkuma» kritērijus
00:00 / 03:58
Lejuplādēt

Šobrīd spēkā esošie normatīvi nosaka, ka zaļā publiskā iepirkuma piemērošana būvniecības sektorā ir brīvprātīga. Taču turpmāk šajos iepirkumos plānots noteikt minimāli obligātos zaļos kritērijus, atzīmēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Koordinācijas departamenta direktors Māris Klismets.

"Tiek piedāvāts šo būvniecības grupu pārcelt uz obligāti piemērojamo, jo no nākamā gada būs spēkā arī grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas nosaka, ka obligāti būs jāpiemēro saimnieciskā izdevīguma kritērijs un, lai to izdarītu, tad būtībā zaļais iepirkums ir tas, kā to vislabāk izdarīt. Ēkas, uz kurām tas tiks attiecināts, ir tās, kuras būvē pašvaldības un valsts iestādes, tātad jebkuras publiskās ēkas – bibliotēkas, muzeji, veselības aprūpes iestādes, ēdināšanas iestādes vai rūpnieciskās ražošanas ēkas, sporta zāles, tirdzniecības ēkas un arī biroju ēkas," stāstīja Klismets.

VARAM sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par zaļā publiskā iepirkuma prasībām un to piemērošanas kārtību patlaban tiek saskaņoti. Valdība tos varētu skatīt nākamā gada sākumā. 

Plānotos obligātos zaļā iepirkuma kritērijus būvniecībā iezīmēja Klismets: "Projektēšanā, protams, tas ir saistīts ar ēku energoefektivitāti, nākamais kritērijs ir par velotransporta un elektroauto novietnēm pie ēkām. Vēl būtiska grupa ir par atkārtoti izmantojamiem vai pārstrādājamiem atkritumiem. Videi draudzīgi apdares materiāli. Dažādi klimata regulēšanas risinājumi jeb viedās sistēmas, lai pēc iespējas taupītu enerģiju. Un arī tas, cik daudz atkārtoti pārstrādājamus materiālus izmanto paša objekta būvniecībai. Tad būvdarbu kritērijos trīs galvenie ir likumīgas izcelsmes kokmateriāli; kā atkritumi tiek apsaimniekoti objektā – vai tie tiek izvesti, šķiroti; kāda ir apdares materiālu ietekme uz gaisa kvalitāti. Un pēdējā kritēriju grupa attiecas uz videi draudzīgu ēku nojaukšanu."

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons norādīja, ka komercsektorā  lielu biroju ēku un loģistikas centru būvniecība arī brīvprātīgi norit pēc zaļajiem principiem, bet kritēriji jāpadara par obligātiem, lai zaļos iepirkumus veicinātu arī valsts pārvaldes būvniecības pasūtījumos.

Miķelsons skaidroja: "Līdz šim pasūtītāji iet vieglāko ceļu, šobrīd zaļā publiskā iepirkuma kritērijos vienīgais obligātais kritērijs ir LED apgaismojums, un visi arī to liek kā vienīgo obligāto. Tāpēc praksē tās ēkas ir tikai daļēji ''zaļas'', bet, lai viņas padarītu par pilnīgi zaļām, ir jāsakārto šī uzskaite, lai tās prasības pareizi tiek nodefinētas būvniecības ieceres sākumā līdz pat brīdim, kad tā ēka tiek nodota ekspluatācijā. Tur ir svarīgi izsekot pēc vienotiem principiem, kā to zaļumu mērīt. Jau gadu šie priekšlikumi ir galdā, bet joprojām politiskā turbulence šo noteikumu apstiprināšanu ir paildzinājusi."

Piemēram, Valmieras novada pašvaldības būvinženieris Kaspars Kalniņš norādīja, ka pašvaldības lielākoties šobrīd ievēro zaļo prasību minimumu, jo tas ir arī finansējuma jautājums: "Jā, mums ir tas iztikas minimums, to apgaismojumu mēs vienmēr iepirkumos esam norādījuši. Nav problēma izpildīt zaļās prasības, bet problēma ir, vai tas nerada lieku sadārdzinājumu līdz tam, ka mums nāktos atteikties no kādiem projektiem, un vai zaļās prasības nav pretrunā ar kādiem citiem normatīviem."

Zaļo kritēriju piemērošanai publiskajos iepirkumos būvniecībā kopumā ir pieaugoša tendence. Pērn zaļie publiskie iepirkumi būvniecībā īstenoti 703 miljonu eiro apmērā, bet 2015. gadā vien 58 miljonu eiro apmērā.

Pērn no visiem būvdarbu iepirkumiem tieši zaļais publiskais iepirkums piemērots 20,8% iepirkumu. Savukārt finansiālā izteiksmē, pēc naudas apjoma zaļie publiskie iepirkumi būvdarbos sastāda 46,6% no visiem iepirkumiem būvniecībā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti