Saimniecībā “Varšavas” zemeņu laiks. Lai arī sausums un sals nedaudz papostījis zemeņu stādus, saimnieki teic, ka raža ir salīdzinoši laba. Arī pieprasījums pēc ogām ir liels. Tās viņi pārdod Valmieras tirgū un tiešajā tirdzniecībā. Zemenes gan ir tikai viens no rūpaliem, jau drīzumā sāks gatavoties avenes, kazenes un citas ogas, vairākos hektāros zaļo arī dažādi dārzeņi, bet pa pagalmu skraida Indijas skrējējpīles un vistas, kuru olas arī nonāk pie patērētājiem.
“Mums daudz kas saimniecībā izveidojies pēc cilvēku pieprasījuma. Braucām no sākuma uz tirgu ar kartupeļiem, zemenēm, avenes bija. Tad prasa, vai jums nav tas, tas un tas. Tad mēs tā pamazām sākām. Prasa – jums olas nav laukos? Nu neko, sākām vistas audzēt,” stāsta Jānis Dzirkalis.
“Varšavās” bioloģiski apsaimnieko 14 hektārus, un katram ģimenē tur ir savi pienākumi. Vecākiem talkā nāk arī četri pašu bērni un divi audžubērni. Dēls Jānis Paulis zemeņu vagās gan manāms retāk – ikdienā viņš darbojas savā darbnīcā, ko iekārtojis vecā graudu tornī. Tur no koka top visdažādākās lietas, kas noder saimniecībā: sākot no virtuves piederumiem līdz pat mēbelēm.
Lai arī vēl students, jau tagad jaunietis atradis savu dzīves aicinājumu kokamatniecībā un veiksmīgi sevi pierādījis dažādos, arī pasaules līmeņa konkursos. “Tagad cenšos, cīnos tikt tālāk uz pasaules mēroga konkursu Latviju atbalstīt - “World Skills 2019”, kas notiks Kazaņā, Krievijā. Otrs konkurents arī ir no Mākslas un mediju tehnikuma, viņš ir ļoti spēcīgs, un es bišķiņ esmu zem viņa. Man pieredzei tas ir ļoti forši. Dara, dara un ar katru reizi arvien labāk sanāk un labāk,” saka Jānis.
Lai arī abi – tēvs un dēls – ir Jāņi, ne vienmēr vārda dienu izdodas atzīmēt kopā. Tēvam, kura pamatdarbs jau 27 gadus saistīts ar Zemessardzi, svētkos nereti jāstrādā. Arī šoreiz gatavoties svinībām nepietiek laika, jo jālasa zemenes, kuras svētku laikā ir īpaši pieprasītas.
“Zemene jau nevar pagaidīt, tai nevar pateikt – negatavojies tagad. Uz Jāņiem visi cenšas sabraukt pie vecākiem uz laukiem. Māsa atbrauc ciemos, cilvēki tāpat grib atbraukt uz laukiem, atpūsties, izklaidēties, apsveikt divus Jāņus vienlaicīgi. Citreiz līdzi radiem atbrauc vēl kāds Jānis, un tā kādreiz sanāk riktīgs tusiņš. Galvenais jau ir tā kopā būšana,” saka saimnieks.
