Burtnieku centrā esošā veikala vadītāja Daina Šverna demonstrē, ka nākas strādāt ar divām marķēšanas pistolēm un cena latos un eiro jānorāda ir ikkatrai vissīkākajai precei.
Kā stāsta veikala „Krasti” darbiniece Nadžežda Šapkovska, šis laiks prasa iecietību un stiprus nervus, jo nereti eiro cenu pircēji uztver kā cenas paaugstinājumu.
Abos veikalos gan pārdevējas atzīst - cenu rakstīšana, protams, ir papildus darbs, bet tas arī vēl nebūtu tik nepaveicami, ja vien šīs cenas pa dienai nemainītos. Ilze Berga ir septiņu lauku veikalu īpašniece, viņa domā, ka ražotāji šo periodu jau izmanto, lai celtu cenas.
Bet kā galveno problēmu saistībā ar eiro ieviešanu lauku veikalos vērtē gaidāmās divas nedēļas janvārī, kad pārdevējiem būs jāstrādā ar abām valūtām un no latiem jāizdod eiro. Veikalu īpašniekiem tas nozīmē neziņu: cik vajadzēs eiro, ko mainīt, vai pietiks kontā naudas šo operāciju veikšanai.
Igaunijas pieredze liecina, ka nereti pircējs lauku veikalā ieradās ar visai palielas summas banknoti. Tādas situācijas tiek gadītas, jo laukos vieglāk ir aiziet uz veikalu un ar neliela pirkuma palīdzību samainīt naudu, nevis mērot ceļu uz banku. Tas ir arī jautājums par drošību, piemēram, autoveikaliem.
Bet šobrīd ne vien lauku veikalos, bet arī pilsētās pirmie eiro ieviešanas vēstneši ir maisiņi ar sakrātajiem viensantīmiem, arī viena un divu latu monētām. Tātad iedzīvotāji jau laikus tīra savas krājkasītes, lai atbrīvotos no monētām – vienkāršākais ceļš ir uz veikalu.
