Sadaļas Sadaļas

Labrīt

Valkas sesijā iezīmējās politisko spēku pretrunas par Latvijas nākotni

Labrīt

Pirmajai Latvijas pašnoteikšanās deklarācijai 100: LNPN veidošanās

Bulgārijā grasās vētīt «mežonīgās» privatizācijas darījumus

Bulgārijā grasās vētīt «mežonīgās» privatizācijas darījumus

Gandrīz 30 gadu gaitā, kas pagājuši pēc komunistisko režīmu krišanas Austrumeiropas valstīs, būtiski izmainījusies ne tikai to politiskā, bet arī ekonomiskā ainava. Pāreja uz jaunajām, kapitālistiskajām attiecībām notika visai strauji, nereti uz likumības robežas, un ne velti tiek raksturota ka “mežonīga”, atstājot sabiedrībā rūgtuma un netaisnības sajūtu. Pēc principa “labāk vēlu nekā nekad” Bulgārijas valdība gatavo grozījumus valsts konstitūcijā, lai reāli atceltu noilguma termiņu par noziegumiem, kas izdarīti privatizācijas gaitā.

Mēneša sākumā premjerministrs Boiko Borisovs paziņoja, ka pārejas periodā, dažādām valdībām esot pie varas, valstij nolaupīti vairāk nekā 15 miljardi eiro, un vainīgie beidzot jāsauc pie atbildības. Solījums veikt pilnīgu privatizācijas darījumu revīziju bija viens no galvenajiem akcentiem Borisova vadītās partijas GERB (Pilsoņi par Bulgārijas eiropeisko attīstību) pirmsvēlēšanu kampaņas gaitā pirms nepilna gada. Balkānu valsts bieži tiek kritizēta par nespēju tikt galā ar korupciju visos līmeņos, kuras saknes slēpjas tieši pirmajos demokrātijas gados, kad nacionālās bagātības, sabiedrībai nemanot, pakāpeniski pārgāja vietējo oligarhu rokās.

Zīmīgs ir piemērs ar metalurģisko kombinātu “Kremikovci”, kas vispirms tika pārdots par vienu dolāru, bet pēc tam valsts sedza nu jau privātā uzņēmuma parādus aptuveni 90 miljonu dolāru apmērā, lai gan visi jaunā īpašnieka solījumi atjaunot ražošanu un saglabāt darba vietas tā arī palika uz papīra.

Pirmais likums par privatizāciju Bulgārijā tika pieņemts 1992. gadā, kam sekoja īsts denacionalizācijas bums. Daļa no tajā laika slēgtajiem līgumiem jau ir bijusi prokuratūras uzmanības centrā, taču tādu vai citādu iemeslu dēļ izmeklēšana parasti apstājas pusceļā un noilguma dēļ lieta tiek izbeigta. Par dokumentu pārkāpumiem, piemēram, kas ir atzīti par ekonomiskajā ziņā visbīstamākajiem, noilguma termiņš ir tikai pieci gadi.

Gatavoto grozījumu mērķis ir nodrošināt attiecīgajiem orgāniem, kā Privatizācijas aģentūra, prokuratūra un tiesa, nepieciešamos juridiskos instrumentus, lai beidzot situāciju mainītu. Paredzēts pārbaudīt vairāk nekā piecus tūkstošus privatizācijas darījumu.

Tiekoties ar preses pārstāvjiem, parlamenta Tieslietu komisijas priekšsēdētājs un viens no likumprojekta autoriem Danails Kirilovs atzīmēja, ka darba gaitā tikuši apspriesti vairāki varianti, tai skaitā arī izmaiņas kriminālkodeksā, taču grozījumi konstitūcijā ir visveiksmīgākais risinājums:

"Mūsu priekšlikums paredz Bulgārijas Republikas Konstitūcijas 31. pantu papildināt ar jaunu punktu - “Nav piemērojams nekāds noilguma termiņš kriminālvajāšanai un soda izpildei par smagiem noziegumiem, kas izdarīti privatizācijas gaitā vai sakarā ar to laika posmā no 1992. līdz 2017.gadam.”

Lai izmaiņas stātos spēkā, par tām jānobalso vismaz divām trešdaļām no 240 deputātiem. Savu atbalstu likumprojektam jau apliecinājuši GERB koalīcijas partneri “Apvienotie patrioti”, un notiek pārrunas arī ar pārējām parlamentā pārstāvētajām partijām.

Opozīcijas līdere Kornelija Ninova paziņoja, ka atbalstīs grozījumus valsts pamatlikumā, taču ar noteikumu, ka tie aptvers arī masu privatizāciju ar sertifikātiem un koncesijas līgumus:

"Pārejas gados pieņemtie nepareizie politiskie lēmumi un intrigas, personīgās intereses un korupcija šodien reāli apdraud tautas eksistenci. Mēs vēlamies uzzināt visu patiesību . Politiskajām partijām ir jāpvienojas, lai nesenā pagātnē izdarītie noziegumi tiktu sodīti, izlaupīšanai tiktu pielikts punkts, un Bulgārijai pavērtos jaunas perspektīvas.

Pēc Ninovas domām, politiķi nemaz necenšas apkarot korupciju, jo ir daļa no tās, un valdības iniciatīva ir tikai veikls manevrs, lai novērstu sabiedrības uzmanību no nopietnākām problēmām.

Arī patlaban tiek gatavoti jauni koncesijas līgumi par galvaspilsētas Sofijas lidostu, Bulgārijas pastu, tā kā pēc sociālistu domām valsts īpašuma izlaupīšana turpinās.

Ekonomisti privatizāciju kopumā atzīst par veiksmīgu, jo tā ienesusi valsts kasē vairāk līdzekļu, nekā bijis plānots, iedzīvotāju ienākumi pieauguši vairākas reizes un ekonomika strauji attīstījusies. Premjera Borisova minētā summa - 15 miljardi eiro - nav pamatota, jo trūkst informācijas par privatizēto īpašumu reālo vērtību, un tirgus ekonomikas apstākļos viss maksā tik, cik kāds ir gatavs par to samaksāt.

Juristi uzskata, ka no morālā viedokļa ideja ir lieliska, taču no profesionālā absolūti nerealizējama, jo nevar post factum par nelikumīgu atzīt darījumu, kas noslēgšanas brīdī tāds nav bijis, jo tas ir pretrunā ar tiesu sistēmas galvenajiem principiem.

Likumprojekts satur arī virkni nepilnību - nav skaidri formulēts jēdziens ”noziegums privatizācijas laikā”; nav precizēts, kuru tad tiesās - pircēju vai pārdevēju, vai līgums tiks anulēts un kas notiks ar konkrēto privatizēto īpašumu, kas gadu gaitā, iespējams, ir pārdots tālāk un ne reizi vien?

Jūtami palielināsies arī izmeklējamo lietu skaits, bet prokuratūra jau tāpat žēlojas, ka slodze ir pārāk liela.

Valsts galvenais apsūdzētājs Sotirs Cacarovs pagaidām izvairās no komentāriem.

"Runa ir par grozījumiem konstitūcijā. Vispirms gribu redzēt gatavo likumprojektu, un tad runāsim. Protams, gadi ir pagājuši un privatizācijas līgumi palikuši pagātnē, taču kaut kādam taisnīgumam jābūt," uzskata Cacarovs.

Pirms pāris dienām nāca klajā ikgadējais Briseles monitoringa ziņojums par stāvokli Bulgārijas tiesu sistēmā, kur kārtējo reizi atzīmēts nepietiekamais progress likumdošanas jomā un kļuva skaidrs, ka verifikācijas mehānisms būs spēkā arī 2018.gadā, kad no 1.janvāra Balkānu valsts uzņemsies Eiropas Savienības Padomes vadību.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt