Eiropas Komisijas priekšsēdētājs uzsvēra, ka nav pieņemams, ka kādā no Eiropas valstīm tiek pārdota zemākas kvalitātes pārtika tādā pašā iesaiņojumā un ar tādu pašu nosaukumu kā citās valstīs. Slovākijas pilsoņiem ir tiesības iegādāties zivju pirkstiņus ar tādu pašu zivju saturu kā citur, Ungārijā tirgotajiem gaļas izstrādājumiem jāsatur tikpat daudz gaļas kā citur, un čehu šokolādei jābūt ar tādu pašu kakao saturu kā jebkurā citā dalībvalstī,.
Aizdomas par tādu diskriminējošu komercpraksi pastāvēja jau labu laiku, taču atklāti par problēmu sāka runāt apmēram pirms gada, kad ES Padomes vadībā bija Slovākija. Pēc Bratislavas iniciatīvas Višegradas četrinieka valstis veica attiecīgus mārketinga pētījumus, kas atklāja, ka
atšķirības tiešām pastāv un Austrumeiropas tirgum paredzētajos izstrādājumos nereti tiek izmantotas zemākas kvalitātes izejvielas
- tā, piemēram, sviestu aizstāj palmu eļļa, bet cukuru aizvieto fruktozes vai glikozes sīrups.
Līdzīga aina ir arī Bulgārijā, kā to uzrādīja Zemkopības ministrijas ierosinātās pārbaudes. Vasaras sākumā lielveikalos Austrijā un Vācijā tika iepirkti dažādi piena un gaļas izstrādājumi, šokolāde, bērnu pārtika, sulas un gāzētie dzērieni, un attiecīgi tādu pašu zīmolu ražojumi Bulgārijas veikalos. Komentējot iegūtos rezultātus, zemkopības ministrs Rumens Porožanovs atzīmēja, ka septiņām no 30 pārbaudītajām pārtikas precēm sastāvdaļas jūtami atšķiras - desās ir mazāk gaļas un vairāk ūdens, sāls un tauku, šokolādē mazāk kakao, bet sulās - zemāks augļu saturs:
''Kas attiecas uz dubultajiem standartiem, salīdzinot viena un tā paša zīmola ražojumus, kas iegādāti lielveikalos Rietumeiropā un Bulgārijā, apmēram 20 % no pārbaudītajiem paraugiem uz etiķetes norādītās sastāvdaļas bija atšķirīgas. Runa nav par veselībai kaitīgiem pārtikas produktiem, bet gan negodīgu tirdzniecības praksi.''
Ražotāji taisnojas, ka dažādās valstīs patērētāju gaume atšķiras un nepieciešams pielāgoties vietējā tirgus prasībām.
Tā, piemēram, dažviet pircēji dod priekšroku gaļas izstrādājumiem ar augstāku tauku saturu vai vairāk garšvielām. Arī gāzētajos dzērienos katrā valstī tiekot izmantoti dažādi saldinātāji, kas, pēc ražotāju domām, neietekmē kvalitāti.
Kā otrs arguments tiek minēts atšķirīgais materiālās labklājības līmenis - Rietumu tirgum piegādātā produkcija ir kvalitatīvāka un tāpēc dārgāka, jo tur ir maksātspējīgāki pircēji.
Taču pārbaude atklāja absurdo situāciju, ka Bulgārijā - valstī ar viszemākajiem ienākumiem Eiropā - gandrīz pusei no testētajiem produktiem cenas ir par 20 - 70 % augstākas. Vislielākā starpība tika konstatēta bērnu biezenīšiem, kas bija gandrīz divas reizes dārgāki, ko diez vai var attaisnot tikai, piemēram, ar papildu transporta izdevumiem.
Lai noskaidrotu problēmas patiesos apmērus, Bulgārijas eirodeputāti griezās pie Eiropas Komisijas ar aicinājumu veikt līdzīgas pārbaudes visās dalībvalstīs, un ne tikai attiecībā uz pārtikas produktiem, bet arī, piemēram, parfimērijas un higiēnas precēm. Kāpēc Vācijā nopirkts veļas pulveris satur 30% aktīvo vielu un attiecīgi labāk mazgā, salīdzinot tā paša zīmola izstrādājumu, iegādātu Austrumeiropā, kurā ir uz pusi mazāk aktīvo vielu?
Jautājums, ko daži masu mediju pārstāvji nosauca par pārtikas aparteīdu, nonāca arī valsts ombuda Majas Manolovas uzmanības centrā. Pēc viņas domām,
svarīgi ir noskaidrot, vai pašreizējie noteikumi pieļauj tādu situāciju, kad Eiropas Savienībā tiek tirgotas vienas preces vairākas versijas, kuru sastāvdaļas kvalitātes ziņā ir atšķirīgas, bet abas tiek piedāvātas kā viena un tā paša zīmola ražojumi.
''Ja izrādīsies, ka tas ir aizliegts, pieprasīsim ieviest stingru kontroli, kas noteiktu nepieciešamās sankcijas, lai nekavējoties izbeigtu tādu praksi. Ja noskaidrosies, ka tas ir atļauts, ierosināsim nepieciešamās izmaiņas likumdošanā, jo mūsu pilsoņi nav otrās šķiras patērētāji, salīdzinot ar, piemēram, Franciju vai Vāciju,'' norādīja Manolova.
Pirmdien Manolova tikās ar Bulgārijas eirodeputātiem, valdības un parlamenta, kā arī citu ieinteresēto organizāciju pārstāvjiem. Foruma ietvaros tika parakstīta deklarācija ar aicinājumu Eiropas institūcijām izstrādāt kopīgu stratēģiju, lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret visiem patērētājiem un izvairītos no pārtikas preču dubultajiem standartiem. Septembra beigās dokuments tiks iesniegts Eiropas Parlamentā, kur tēmas sakarā paredzēta uzklausīšana.
