Ka izdosies pildīt budžeta plānu?
Covid-19 pandēmijas krīzi papildinājusi migrantu krīze uz robežas ar Baltkrieviju un straujais energoresursu cenu kāpums. Tas rada neziņu par budžeta plānu pildīšanos, bet prognožu izteikšanu par ekonomikas attīstību padara ļoti sarežģītu.
Ne pirmo gadu budžeta kontekstā galveno prioritāšu vidū ir veselības aprūpes nozare. Šai jomai paredzēti vairāk nekā 1,5 miljardi eiro. Paredzēts sakārtot darba samaksas jautājumu tā saucamajiem maksas rezidentiem slimnīcās, ieplānoti papildu līdzekļi onkoloģisko slimību ārstēšanai, aprīkojuma un medikamentu iegādei. Naudas nepietiks mediķu algu modeļa izstrādei. Nākamajā gadā mediķu algu palielināšanai paredzēti 43 miljoni eiro, kas ir uz pusi mazāk, nekā aprēķinājusi mediķu arodbiedrība. Saeimas opozīcijā esošie deputāti ar priekšlikumiem prasījuši tomēr to nodrošināt.
Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde šo situāciju gan aicina vērtēt kontekstā ar kopējām iespējām. Viņa sacīja: “Es domāju, ka šādu optimālo izdevumu plāni mums ir pilnīgi visās nozarēs. Gan izglītības, gan veselības, gan iekšlietu un citās nozarēs jebkurš varētu parādīt to, ko gribētu, un pretī ir tas, ko var.
Stāsts ir par to, ka mums vajag daudz vairāk, nekā varam. Tāpēc budžets vienmēr ir līdzsvara meklēšana starp vajadzībām un iespējām.”
Nākamā gada budžetā solīts algu pieaugums arī pedagogiem, iekšlietu dienestu, sociālās aprūpes darbiniekiem. Zinātnes jomas pamatbudžetā paredzēts finansējuma pieaugums par 32%, Dziesmu un deju svētku sagatavošanai nākamgad rezervēti 4 miljoni eiro. Pašvaldībām būs iespējas aizņemties projektu īstenošanai. Turpināsies arī vietējas nozīmes ceļu atjaunošana. Nākamgad paredzēts daļēji atjaunot Valsts policijas nomāto spēkratu parku, kā arī nomainīt vecākos ugunsdzēsēju auto.
Nodokļu jomā neapliekamo minimumu pensionāriem un strādājošajiem palielinās 1. janvārī līdz 350 eiro, bet 1. jūlijā – līdz 500 eiro. Pēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītāja Egila Baldzēna domām, būtu vajadzējis arī pakāpeniski kāpināt minimālo algu, kas Lietuvā un Igaunijā ir augstāka jau pašlaik, bet nākamgad starpība pieaugs.
"Mēs varam praktiski teikt ka Igaunijā, Lietuvā pēc pirktspējas minimālā alga ir par 21% lielāka. Nākamgad Lietuvā tā būs 34% lielāka un Igaunijā 29,5%. Tā atrautība pieaug," norādīja Baldzēns.
Arī darba devēju organizācijas vēlas iesaistīties nodokļu sistēmas konkurētspējas veicināšanā, paredzot arī celt minimālo algu.
Latvijā tā pašlaik ir 500 eiro, Igaunijā 584, Lietuvā virs 600 eiro. Darba grupa pirmos priekšlikumus nodokļu konkurētspējas veicināšanai sagatavos līdz 1. februārim.
Tikmēr Covid-19 apkarošanas pasākumiem veselības aprūpes jomā prasīti 150 miljoni eiro. Nozares ministrija šo naudu pieprasīs pēc faktiskajiem izdevumiem, tādēļ pašlaik tā budžeta plānā nav iekļauta. Vērtējot Covid-19 diktētos sarežģījumus, budžeta projektu atzinīgi novērtējusi Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka. Padome norādījusi uz inflācijas riskiem, jo Covid-19 dēļ papildu tēriņu robežas var kļūt pārāk izplūdušas. To apliecina šogad redzētais, ka bija plānots budžeta deficīts zem 4%, bet tagad tas ir tuvu 9%.
“Padome aicina valdību rūpīgi izvērtēt jaunus atbalsta instrumentus, kas ārkārtējos apstākļos un atbilstoši jauniem ekonomikas ierobežojumiem ir neizbēgami. Protams, ka mēs ceram, ka valdība izdarīs kādus secinājumus no pieļautajām kļūdām un varbūt “zombiju uzņēmumi” vairs nebūs tik dāsni atbalstīti. Padome arī aicina valdību izvairīties no vispārīgiem ekonomikas sildīšanas pasākumiem, jo, ja tiem investīciju projektiem nav pozitīvas ilgtermiņa ietekmes uz ekonomikas potenciālu, tad no tiem labāk izvairīties,” sacīja Šteinbuka.
“Deputātu kvotas” un Rīgas pils flīģelis
Pirms galīgā lasījuma koalīcija pēc ilgāka laika paredzējusi teju 2 miljonus eiro tā saucamajām deputātu kvotām. Nenoliedzot vairuma sasniedzamo mērķu nozīmīgumu, šādu praksi sadalīt naudu pēc deputātu ieskatiem konkrētiem projektiem un biedrībām kritizējusi Valsts kontrole. Vienlaikus atbildīgā komisija no budžeta izņēmusi atsevišķus ieplānotos pasākumus, piemēram, Rīgas pils Svētku zāles flīģeļa iegādei paredzēto finansējumu pārvirzīs līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Kopumā budžeta plānus vēl var ietekmēt neziņa par tuvāko laiku notikumiem, atzīmēja Brusbārde: "Šobrīd mums arī nav zināms, kāda būs [Covid-19] vakcinācijas aptvere līdz 15. novembrim, kā un uz cik ilgu laiku mainīsies bezdarba rādītāji.
Ir ļoti būtiski, vai šie cilvēki ilgstoši paliks ekonomiski neaktīvi vai tomēr iesaistīsies ekonomisko vērtību radīšanā. Kopumā Finanšu ministrijas rāmis budžeta izveidošanā bija diezgan konservatīvs, tāpēc tādus būtiskus riskus es šobrīd neredzu."
Pērn budžetā iesniegto priekšlikumu apspriešanai Saeimā bija vajadzīgas astoņas dienas. Šogad Saeimas plenārsēdēs budžeta projektu galīgajā lasījumā skatīs no 15. novembra. Sākotnējais plāns paredz šo darbu paveikt līdz valsts svētkiem.
KONTEKSTS:
Nākamgad valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 10,66 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 12,4 miljardi eiro. Tādējādi budžeta deficīts plānots 1,62 miljardi eiro jeb 4,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Saskaņā ar valdības apstiprināto 2022. gada valsts budžeta projektu veselības nozare papildus saņems 130,5 miljonus eiro, tai skaitā veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanai 49,8 miljonus eiro. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam papildus paredzēti 40,6 miljoni eiro – 35 miljoni eiro medicīnas personālam, bet 5,6 miljoni eiro rezidentiem. 2022. gada valsts budžetu cer pieņemt līdz valsts svētkiem.
Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja 2022. gada valsts budžeta likuma projektu, vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu 2022., 2023. un 2024. gadam un 12 likumprojektus, kas saistīti ar budžetu.
