Labrīt

Rīgās Starptautiskā kino festivāla norisēs korekcijas ievieš ierobežojumi

Labrīt

Ārsts: Mūsu sabiedrībā veselība nav dominējošā vērtība dzīvē

Budžets 2022: Ministrs slavē kā līdzsvarotu; uzraugi bažījas par Covid-19 riskiem

Budžets 2022: Reirs slavē kā līdzsvarotu; uzraugi bažījas par Covid-19 un inflācijas riskiem

2022. gada valsts budžeta projekts, ko ceturtdien nodod skatīšanai Saeimā, ir sabalansēts un atbildīgi veidots, uzskata finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”). Tikmēr Fiskālās disciplīnas padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš brīdināja par riskiem, īpaši attiecībā uz Covid-19 radītajiem tēriņiem un inflāciju.

Saeimā iesniegts 2022. gada valsts budžeta likumprojektsJānis Kincis

2022. gada valsts budžetā paredzēti izdevumi 12,406 miljardu eiro, bet ieņēmumi 10,663 miljardu eiro apmērā. Budžeta deficīts plānots 4,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Intervijā Latvijas Radio ministrs Reirs budžeta projektu raksturoja kā uz attīstību vērstu, atbildīgi veidotu un līdzsvarotu starp nozarēm. “Tāds, kurā ievērojami līdzekļi tiek novirzīti gan rūpēm par iedzīvotāju veselību un labklājību, gan pietiekami daudz līdzekļu attīstībai un investīcijām,” sacīja politiķis.

Ministrs norādīja, ka 2022. gadā plānots turpināt darbaspēka nodokļu samazināšanu, proti, neapliekamā minimuma pieaugumu strādājošajiem un pensiju saņēmējiem. “Par aprēķinu izejas punktu mēs ņēmām tādas iespējas, lai nebūtu tuvā nākotnē jāparedz nodokļu izmaiņas, lai nofinansētu visu to, kas ir nepieciešams, vai veikt konsolidāciju. Līdz ar to izmaiņu nav un mēs arī neparedzam vidējā termiņā izmaiņas pamatnodokļos. Varbūt vienīgais tas, ka mēs vai nākamās valdības turpinātu samazināt darbaspēka nodokļu slogu,” sacīja Reirs.

Savukārt attiecībā uz sociālo iemaksu maksāšanas kārtību diskusijas speciāli izveidotā darba grupā neietekmēšot budžeta pieņemšanas procesu. “Tās varētu būt procedurālas izmaiņas, jo minimālās sociālās iemaksas ir visās Eiropas Savienības dalībvalstīs un tā ir vienkārši pieņemta kārtība,” sacīja Reirs.

Attiecībā uz plānoto budžeta deficītu, finanšu ministrs norādīja, ka tā apjoms ir izsvērts un izrēķināts. Viņaprāt, ar paredzētajiem tēriņiem būs iespējams finansēt visu iecerēto.

Bet gaidāmie izdevumi Covid-19 krīzes pārvarēšanai arī nākamgad drīkstēs pārsniegt Eiropas valstīs noteiktos budžeta deficīta griestus. "Tāpēc Eiropas Komisija ir atcēlusi šos fiskālos rāmjus, kādi ierasti ir noteikti, un Eiropas valstis ir vienojušās, ka viss, kas attiecas uz veselības aprūpes izdevumiem Covid-19 seku likvidēšanai vai kompensācijām atbalstam ekonomikas slēgšanas gadījumā ir ārpus budžeta deficīta rāmja," sacīja Reirs.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) norādīja: "Budžets ir sabalansēts, ir daudzas jomas aptvertas, ir domāts, kā ekonomikā pārvarēt krīzi, ir domāts par iedzīvotāju veselību un aizsardzību."

Tikmēr Āboliņš no Fiskālās disciplīnas padomes aicināja attiecībā uz 2022. gada budžetu turpināt izvērtēt virkni ar riskiem, īpaši attiecībā uz Covid-19 un inflāciju. Tāpat ir sadārdzinājumi investīcijās un būvniecības projektos, kas var radīt riskus.

Āboltiņš skaidroja, ka saistībā ar Covid-19 lielākais risks ir saistīts ar papildu tēriņiem. Turklāt arī šīgada budžetā redzams, ka bija plānots budžeta deficīts zem 4%, bet tagad tas ir tuvu 9%.

Arī Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka intervijā LTV norādīja uz Covid-19 radītajiem riskiem un to, ka valdībai budžetu nācās veidot lielas nenoteiktības apstākļos. Viņa uzteica valdības darbu: “Valdībai pēdējos gados, neskatoties uz nenoteiktību, izdevās diezgan labi tikt galā ar budžetu. Un ļoti ceru, ka arī šis budžets izrādīsies prātīgs.”

Vienlaikus viņa norādīja, ka Covid-19 ierobežošanas dēļ jārēķinās ar ekonomikas attīstības sabremzēšanās fiskālām sekām. “Jārēķinās ar to, ka ierobežojumi tiks pastiprināti, skatoties uz pēdējiem saslimstības rādītājiem. Tad būs nepieciešami arī papildu izdevumi. Tie noteikti būs nepieciešami šogad, par nākamo gadu vēl nezinām,” sacīja Šteinbuka.

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone mudināja turpmāko trīs gadu kontekstā domāt par nodokļu sistēmas konkurētspēju: "Mēs līdz 1. februārim uzsāksim darbu par nodokļu sistēmas konkurētspēju arī kontekstā ar minimālo algu. Es teiktu, ka mazi un svarīgi soļi sperti šajā budžetā attiecībā uz neapliekamo minimumu un vienas slimības dienas pārnešanu no darba devēja pleciem, kas ir labi iesākuma soļi. Tajā pašā laikā trīs gadu budžetā bez nodokļu konkurētspēju veicinošiem pasākumiem noteikti nevarēs iztikt."

Šogad Saeimā budžeta projekts tiek iesniegts jaunā portfelī, kura autors ir tēlnieks Ivars Drulle. Iepriekšējais, bijušā finanšu ministra Roberta Zīles dāvātais portfelis 24 gadu garumā savu mūžu nokalpojis un tam vēl tikšot meklēta īpaša vieta dāvanu skapī.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nākamā gada budžeta projektu plāno sākt skatīt jau nākamnedēļ. Iecerēts, ka Saeima budžetu varētu abos lasījumos izskatīt un pieņemt apmēram mēneša laikā - līdz valsts svētkiem.

Šis būs jau otrais valsts budžets, par kura pieņemšanu Saeima lems attālināti.

KONTEKSTS:

Saskaņā ar valdības apstiprināto 2022. gada valsts budžeta projektu Veselības nozare papildus saņems 130,5 miljonus eiro, tai skaitā veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanai 49,8 miljonus eiro. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam papildus paredzēti 40,6 miljoni eiro – 35 miljoni eiro medicīnas personālam, bet 5,6 miljoni eiro rezidentiem. 

Kopumā 2022.gada valsts budžetā paredzēti izdevumi 12,406 miljardu eiro, bet ieņēmumi 10,663 miljardu eiro apmērā. Budžeta deficīts plānots 4,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Par budžetu vēl jālemj Saeimai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt