Nākamā gada valsts budžeta projektam un pavadošajiem likumprojektiem deputāti iesnieguši aptuveni trīs reizes mazāk priekšlikumu nekā pērn. Tas skaidrojams gan ar to, ka būtiskākās izmaiņas nodokļos Saeima jau apstiprināja vasarā, gan ar to, ka koalīcija vienojusies vairs neiedalīt katram deputātam tā saukto deputāta kvotu, ko novirzīt paša izredzētam projektam. Tādēļ starp priekšlikumiem vairs nav rosinājumu piešķirt pāris desmitus tūkstošu dažādu pašvaldību parkiem vai kultūras namu remontiem.
Tomēr netrūkst priekšlikumu, kas paredz pārdalīt lielas summas. Piemēram, Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Edgars Putra rosina meliorācijas sistēmu uzlabošanai piešķirt pusmiljonu eiro.
"Šī gada sezona un šie izmaksātie 15 miljoni Latgalē ir pierādījums tam, ka mēs cīnāmies ar sekām. Sekām, kas rodas, ilgstoši neieguldot līdzekļus valsts meliorāciju sistēmu atjaunošanā," skaidroja Putra.
Putra priekšlikumā paredzējis, ka naudu varētu iedalīt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, tomēr deputāts uzskata, ka finansējumu varētu atrast arī Zemkopības ministrijas resursos.
"Kaut vai tas pats pasākums "Lauki ienāk pilsētā". 300 000 eiro ir paredzēti simtgades pasākumam. Varbūt ir vērts padomāt, ka šo pasākumu nerealizēt, bet mērķtiecīgi ieguldīt meliorācijā," sprieda deputāts.
Visambiciozākie priekšlikumi ir opozīcijas deputātiem. "Saskaņa" rosina par desmit miljoniem eiro palielināt finansējumu augstskolām un par 20 miljoniem zinātnei, lai pildītu pirms vairākiem gadiem likumos ierakstītās apņemšanās.
"Saskaņas" deputāts Andrejs Klementjevs rosina arī ieviest jaunu nodokli luksusa precēm. Deputāts paredzējis, ka sarakstu ar luksusa precēm izstrādātu Ministru kabinets un tajā būtu iekļauti, piemēram, dārgakmeņi un jahtas.
"Skaidrs, ka uz laulības gredzeniem mēs neieviesīsim šo, bet ar juvelierizstrādājumiem mēs varam to sākt, un paskatītos, kas notiek ekskluzīva ūdenstransporta iegādē un luksus mašīnu pirkšanā. Mums ir gandrīz visi brendi pārstāvēti. Ja mašīna ir dārga, kāpēc mēs nevaram no viņas paņemt bišķiņ vairāk? Tas ir viens no tādiem progresīvo nodokļu aplikšanas [veidiem]," sprieda Klementjevs.
Nodoklī iekasēto naudu no bagātnieku precēm Klementjevs iecerējis novirzīt neapliekamā minimuma palielināšanai pensijām.
Izmaiņas patēriņa nodokļos rosina arī opozīcijā esošā "No sirds Latvijai". Partija iesaka samazinātu PVN likmi paredzēt ne tikai dārzeņiem, bet arī piena produktiem. Tāpat "No sirds Latvijai" rosina PVN samazināt arī ēdināšanas pakalpojumiem līdz 12%.
"Uzrēķinot PVN pilnā apmērā, tas sadārdzina pakalpojumu tādā veidā, ka viena liela daļa no šī biznesa atrodas ēnu ekonomikā. Vai mēs gribam, lai uzņēmēji strādā atklāti un spēj samaksāt nodokļus? Arī Eiropā ļoti daudzās valstīs tieši samazinātais PVN ēdināšanas pakalpojumiem parādīja, cik ļoti būtiski palielinās nozarē apgrozījums pēc tam, kad nodoklis ir samazināts," priekšlikumu pamato "No sirds Latvijai" priekšsēdētāja Inguna Sudraba.
Lūgumus pēc naudas arī šogad iesniegušas vairākas biedrības un organizācijas. Visus iesniegtos priekšlikumus nākamnedēļ vērtēs valdība, pēc tam – Saeimas Budžeta komisija. Valsts budžetu gala lasījumā Saeima sāks skatīt 22. novembrī.
