70 miljoni eiro, neskaitot jau 35 miljonus, kas paredzēti veselības aprūpes nozarei, un aptuveni 27 miljonus eiro pedagogu algu sistēmas reformai – tik lielu summu, saskaņā ar valdības vadītāja Māra Kučinska teikto, nākamā gada budžetā varēs atvēlēt dažādām ministriju prioritātēm.
Liela daļa no šīs naudas varētu tikt iegūta, pārskatot ministriju līdzšinējos tēriņus.
“Zināms atkal solis uz priekšu, kaut mēs esam nonākuši līdz apmēram fiskālai telpai, kur tālāk ir uzdevums vienoties par tām prioritātēm, kuras valdība var atļauties,” tā šonedēļ pēc valdības sēdes sacīja premjers.
Ministriju pieteikto prioritāšu jeb jauno politikas iniciatīvu kopējā vērtība gan pārsniedz 800 miljonus eiro, kas ir ievērojami vairāk par potenciāli pieejamajiem 70 miljoniem eiro. Visticamāk, ievērojama daļa no šīs naudas tiks atvēlēta valsts ārējai un iekšējai drošībai, tas ir, Aizsardzības un Iekšlietu ministriju iniciatīvām.
Labklājības un Finanšu ministriju starpā patlaban ir nopietnas domstarpības par minimālās algas paaugstināšanu, kas arī nozīmētu vērā ņemamu izdevumu pieaugumu kā valstij, tā pašvaldībām.
Savukārt Demogrāfijas lietu centrs, kuru vada Saeimas deputāts Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība), nākamā gada valsts budžetā gatavojas pieprasīt 20 miljonus eiro dažādiem ģimeņu atbalsta pasākumiem, tostarp lielākiem ģimenes valsts pabalstiem par ceturto un katru nākamo bērnu.
Lai diskutētu par nākamā gada budžetā atbalstāmajām prioritātēm, valdības vadītājs Kučinskis trešdien tiekas ar visām valdību veidojošajām partijām.
Vēstīts, augusta sākumā valdība sāka darbu pie nākamā gada budžeta sagatavošanas. Plānots, ka 2017.gada budžetu galvenokārt papildinās ieņēmumi, kas gūti, apkarojot ēnu ekonomiku, tomēr paredzams, ka valsts vienlaikus atteiksies arī no daļas nodokļu atvieglojumu.
Turklāt politiķi paziņojuši, ka gatavi piekāpties attiecībā uz solidaritātes nodokli, ko pērn ieviesa visiem, kas saņem vairāk par 4000 eiro mēnesī. Uzņēmēji uzstāj, ka attiecībā uz šo nodokli nepieciešamas izmaiņas.
