Akcīzi dīzeļdegvielai plānots palielināt par vienu eirocentu par litru, bet benzīnam un gāzei – par trīs eirocentiem par litru.
Tāpat plānots atcelt sociālā nodokļa „griestus”. Pašlaik nav jāmaksā algas sociālās iemaksas no summas, kas ir virs 4000 eiro mēnesī. Koalīcijas vienošanās paredz, ka sociālās iemaksas būs jāmaksā no visas algas, taču konkrēta darbinieka sociālajai apdrošināšanai, no kuras aprēķina sociālos pabalstu un pensijas, aizies iemaksas vien līdz 4000 eiro.
Pārējā samaksātā summa būs „solidaritātes sociālais nodoklis” un nonāks kopējā sociālajā budžetā, proti, tas nepalielinās konkrētās personas pabalstus un pensijas, bet tiks izmantots citiem mērķiem.
Iepriekš lēsts, ka nodokļu griestu atcelšana ļautu papildus iekasēt aptuveni 40 miljoniem eiro, bet akcīzes nodokļa kāpums budžetā ienestu līdz 20 miljoniem eiro. Vēl 50 miljonus varētu atrast ministrijās, kam tēriņi jāsamazina par trim procentiem. Savukārt, lai samazinātu budžeta izdevumus, valdība arī plānoja atlikt nākamā gada lielākos investīciju projektus.
Tāpat paredzēts, ka valsts kapitālsabiedrības tāpat kā līdz šim budžetā maksās 90 % no peļņas, ja vien nesaņems atbrīvojumu. Kopumā tie būs 27 miljoni eiro. Vēl budžetu papildinās par 30 miljoniem, atliekot par gadu transportlīdzekļu ekspluatācijas nodevas ikmēneša maksājuma ieviešana.
Tādējādi nākamā gada budžetu plānots papildināt par 120 miljoniem eiro.
„Šodien vienojāmies par aptuveni 120 miljoniem eiro, bet visus šos līdzekļus "apēd" galvenās prioritātes - drošības - pieprasījumi," atzina Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”).
No šīs summas Iekšlietu ministrijas vajadzībām tiks novirzīts 61 miljons eiro, bet Aizsardzības ministrijai - 59 miljoni eiro.
Plānota arī alkohola akcīzes celšana, tomēr darba grupa otrdien nespēja vienoties par nodokļa celšanas apmēru, taču esot skaidrs - akcīzes celšana ļaušot budžetā iekasēt papildus trīs miljonus eiro. Koalīcija partneriem ir arī citi priekšlikumi, piemēram, attiecībā uz dabas resursu nodokli, pastāstīja Saeimas deputāts Einars Cilinskis (Nacionālā apvienība).
Kopumā ministrijas kā "dzīvībai nepieciešamus līdzekļus" nākamā gada budžetā prasa aptuveni 270 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekš izskanējušo pusmiljardu eiro ir teju uz pusi mazāk, tomēr joprojām tiek meklēti risinājumi, kur šiem pieprasījumiem rast līdzekļus.
Finanšu ministrijas bāzes finansējums paredz 7,54 miljardu tēriņus, pieļaujot līdz 1,3% deficītu. Jauno politisko iniciatīvu šajā summā nav.
Jau ziņots, ka pašlaik zināms - nākamā gada budžetā plānota iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme 3% apmērā, 2% inflācija un 1% budžeta deficīts no IKP.
Kā četras galvenās prioritātes nākamā gada valsts budžetā noteiktas iekšējā drošība, ārējā drošība, izglītība un veselības aprūpe.
Bez cīņas pie papildu 68,5 miljoniem eiro tiks Aizsardzības ministrija, kuras budžets atbilstoši valdības solījumam sasniegs 1,4% no IKP jeb 365 miljonus eiro.
Otrdien ministrijām bija jāiesniedz savi neatliekamie pieprasījumus pēc naudas 2016.gada budžetā. Smagākās cīņas, protams, ir par vēlmju apmierināšanu, jo līdz šim tās apkopotas par 580 miljoniem eiro. Ir izceltas iekšlietu, aizsardzības, veselības un izglītības jomas, kurām savus pieprasījumus nāksies apstiprināt vieglāk. Parējām ministrijām var nākties rēķināties gan ar finansējuma atteikumu jaunām iniciatīvām, gan ar 1-5 procentu vērtu bāzes izdevumu samazinājumu. Kā viena no iespējām ir nemainīt mēbeles, datorus un citu ilglietojamu infrastruktūru.
Koalīcijas budžeta darba grupas sanāksme notiks katru dienu, un nākamā gada budžetu Saeimai valdība plāno nodot 30.septembrī.
