Lai gan ministrijas nākamā gada budžetam, kā ierasts, ir iesniegušas apjomīgus pieprasījumus pēc papildu līdzekļiem, valdība un Finanšu ministrija ir norādījusi, ka lielākajai daļai no tām gluži pretēji būs rūpīgāk jāpārskata jau esošie tēriņi.
Tiesa, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens ("Vienotība") pagaidām atturas nosaukt konkrētas ministrijas, kurām tas būtu jādara, un uzsver, ka Finanšu ministrija no nozaru ministrijām galvenokārt sagaida strukturālas reformas.
“Viens piemērs mums bija – diemžēl mēs cerējām, ka mums ieskaitīs kā strukturālas reformas mūsu nākamā gada palielinājumu veselības budžetam, bet Eiropas Komisija, iepazīstoties ar mūsu piedāvājumu, pilnīgi noteikti teica, ka šī nav strukturāla reforma, jūs vienkārši darīsiet to pašu par lielāku naudu, nekādas pārmaiņas mēs neredzam. Tāpēc šī būs tā pamata pieeja Finanšu ministrijas sarunās ar ministrijām – mēs tomēr gribētu redzēt, ka to pašu un vairāk jūs darāt ar mazākiem tēriņiem,” skaidroja Ašeradens.
Valdības vadītāja Laimdota Straujuma pēc pēdējās valdības sēdes atzina, ka konkrētu ministriju tēriņu analīze vēl nav uzsākta un to ir plānots darīt, piesaistot Latvijas Bankas ekspertus.
“Tas, par ko mēs vienojāmies, - un es jau sazvanīju Latvijas Bankas prezidentu, Rimšēviča kungu -, mēs izveidosim ļoti šauru grupu, un Latvijas Banka ir gatava iedot dažus cilvēkus, kuri izskatīs dažu nozaru politikas, paskatoties, vai tur nav iespējas ietaupīt. Mēs arī vienojāmies, ka mēs arī izskatīsim arī dažu politiku, ne ministriju, funkcijas – ar domu ietaupīt,” sacīja Straujuma.
Tāpat Straujuma pievērsa uzmanību, ka viens no avotiem ministriju neatliekamāko vajadzību apmierināšanai varētu būt jau iepriekš piešķirto papildu līdzekļu izlietojuma prioritāšu pārskatīšana, atgādinot, ka nākamā gada budžets jau tagad ir par 200 miljoniem eiro lielāks.
“Ir jāskatās, vai šie 200 miljoni nav jāpārstrukturē, nav jāpiešķir no tām pozīcijām, kur jau šobrīd piešķirtas, uz citām pozīcijām, kuras tagad, pēc diviem gadiem, mēs uzskatām, ir svarīgākas. Nu un, jūs saprotiet, ka pat, ja mēs neko nepiešķiram budžetā, budžets pieaug par 200 miljoniem izdevumu daļā,” sacīja Straujuma.
Jau ziņots ministrijas un valsts iestādes ir apkopojušas un iesniegušas Finanšu ministrijai savas jaunās politikas iniciatīvas nākamā gada budžetam kopumā par aptuveni 547 miljoniem eiro. Savukārt 2017.gada budžetam iesniegti pieprasījumi par gandrīz 782 miljoniem eiro, bet 2018.gada budžetam - par 1,15 miljardiem eiro.
Saskaņā ar Fiskālās disciplīnas padomes aprēķiniem, gatavojot 2016. gada valsts budžetu, valdībai ir jānodrošina konsolidācija gandrīz 114 miljonu eiro apmērā.
Straujuma gan vairākkārt izteikusies, ka šoreiz budžeta konsolidācija nenozīmē algu samazināšanu sabiedriskajā sektorā strādājošajiem, bet mazāk papildu līdzekļu.
