Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Atklāts Kultūras akadēmijas festivāls «Patriarha rudens»

Panorāma

Intervija ar Ropažu novada mēru Zigurdu Blauu

MK apstiprina nākamā gada valsts budžetu

Budžets 2016: Valdība atbalsta, ministri apmierināti, bet NVO - kritiskas

Ministru kabinets otrdien akceptēja likumu „Par valsts budžetu 2016. gadā” un vidēja termiņa budžeta ietvaru turpmākajiem trim gadiem. Attieksme pret budžeta likumprojektu gan bija ļoti atšķirīga: kamēr ministri pateicās Finanšu ministrijai, nevalstisko organizāciju (NVO) sektors to nopēla.

Ministri priecīgi, NVO - vīlušās un kritiskas

Atbilstoši Finanšu ministrijas aprēķiniem, kas tapuši, balstoties uz prognozi, ka nākamgad Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs par 3%, budžeta izdevumi nākamgad sasniegs 7,65 miljardus eiro, bet ieņēmumi būs aptuveni 7,37 miljardus eiro lieli.

Tādējādi valsts budžetā nākamgad paredzēts deficīts aptuveni 1% apmērā no IKP, bet 2018.gadā 0,8% no IKP.

2017. un 2018.gadā paredzēts veidot fiskālā nodrošinājuma rezervi 0,1% apmērā no IKP.

Paredzams, ka nākamajā gadā par 10 eiro pieaugs minimālā alga, no 75 līdz 85 eiro pieaugs neapliekamais minimums, savukārt gandrīz 32 000 pensionāru pensijas pieaugs par 10 eiro.

Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne otrdien īpaši uzsvēra, ka, gatavojot nākamā gada budžetu, meklētas iespējas samazināt izdevumus.

"Izdevumi nozaru ministrijām samazināti par 3%, kas dod ietaupījumu vairāk nekā 12 miljonu eiro apmērā. Tas ir neliels samazinājums, tomēr jāņem vērā, ka izdevumi iepriekšējos gados diezgan būtiski samazināti," klāstīja Bāne.

Bāne atgādināja, ka, veidojot nākamā gada budžetu, meklētas visas iespējas, kā nepieļaut valsts budžeta deficīta pieaugumu virs 1% no IKP.

Reirs: Valsts budžeta projekts atbilst ekonomiskajai un ģeopolitiskajai realitātei

“Finanšu ministrija uzskata, ka sagatavotais budžets pilnībā atbilst tai ekonomiskajai situācijai un ģeopolitikai, kas ir izveidojusies, un joprojām spēs nodrošināt strauji augošo Latvijas ekonomiku. [...] Pamatā šī gada budžetā pamatlīdzekļi ir piešķirti drošībai – aizsardzībai un iekšlietām,” sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”).

Vairāki ministri otrdien valdības sēdē uzteica Finanšu ministrijas ierēdņu, jo īpaši – ministrijas valsts sekretāres Bānes darbu.

Arī budžeta projekts netika īpaši nopelts. Piemēram, veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS), izsakoties par budžetu, paziņoja, ka veselības aprūpes nozares finansējums, protams, ir nepietiekams, tomēr nākamā gada valsts budžets „ļaus nozarei pārdzīvot nākamo gadu”.

„Gribu atgādināt, ka Latvija ir starp straujāk augošajām ekonomikām pēdējos trīs četrus gadus gan Eiropā, gan eirozonā. Ļoti nozīmīgs jautājums ir fiskālā disciplīna, mūsu saistības Eiropā, likumu pildīšana. Arī turpmāk mēs pildīsim mūsu nosprausto mērķi – budžeta deficīts nepārsniegs 1%, veidojot nākamā gada valsts budžetu,” klāstīja Reirs.

Reirs: Valsts budžeta projekts atbilst gan ekonomiskajai, gan ģeopolitiskajai situācijai

NVO nebeidz kritizēt solidaritātes nodokli

Gatavojot budžetu, valdība pieņēmusi vairākus lēmumus saistībā ar darbaspēka nodokļiem. Proti, ir nolemts nākamgad nesamazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, kā arī ieviest tā dēvēto solidaritātes nodokli, ar ko tiks apliktas algas, kuru apmērs pārsniedz 4000 eiro mēnesī.

Šie lēmumi nav pa prātam galvenajām uzņēmēju organizācijām – Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai (LTRK), kuru pārstāvji to vēlreiz atgādināja valdības sēdē. 

"Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera iebilst pret darbaspēka nodokļu celšanas priekšlikumiem, ņemot vērā, ka tie noteikti samazinās Latvijas izaugsmes tempu un ka būtu nepieciešami labāki alternatīvi priekšlikumi," teica organizācijas vadītājs Jānis Endziņš.

Jau trešdien nākamā gada budžeta likumu un to pavadošo likumprojektu paketi, kurā šogad ietilpst grozījumi vairāk nekā 20 likumos, plānots iesniegt Saeimā.

Latvijai kā eirozonas dalībvalstij budžeta plāns būs jāiesniedz arī Eiropas Komisijai (EK), kurā norādīs galvenās nākamā gada budžeta rādītāju prognozes.

Ja EK konstatēs, ka budžeta plāns būtiski pārkāpj ES fiskālās disciplīnas noteikumus, tā var noraidīt budžeta plānu un pieprasīt dalībvalstij veikt izmaiņas un iesniegt to atkārtoti, uzsver Finanšu ministrija.

"Tāpat EK savā atzinumā var sniegt rekomendācijas plāna uzlabošanai. Procedūra paredz, ka nacionālie parlamenti ņem vērā EK atzinumu, pieņemot galīgajā lasījumā valsts budžetu," paziņojumā medijiem raksta ministrija.

Par nākamā gada prioritātēm atzītas četras jomas: aizsardzība, iekšlietas, veselības aprūpe un izglītība. Savukārt pārējo jomu ministrijām būs jāmazina savi tēriņi par 3%. Nākmagad plānota IKP izaugsme 3% apmērā, 2% inflācija un 1% budžeta deficīts no IKP.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt