Nākamā gada budžeta pieņemšana prognozēta līdzīgi kā 2010. vai 2011.gadā, kad valsts vēl cīnījās ar ekonomiskās krīzes sekām.
Lai arī vēl iepriekš šī un nākamā gada Latvijas ekonomikas izaugsmes tempi tika prognozēti 4% apmērā, šogad tos nācies vairākkārt koriģēt. Tagad nākamam gadam izaugsme prognozēta vien 2,8% līmenī. Līdz ar lēnākiem ekonomikas pieauguma tempiem zemāki būs arī budžeta ieņēmumi. Tādējādi jau šobrīd ir skaidrs, ka nāksies atteikties no lielas daļas paredzēto izdevumu.
Budžeta deficīts tiek prognozēts 1% līmenī no kopprodukta, valsts parāds 34%, tie ir labi, solīdi rādītāji. Tomēr te mēs neesam iekļāvuši nevienu no jaunajām politiskajām iniciatīvām, kas šobrīd ir 567 miljoni,” otrdien medijiem atklāja finanšu ministrs Andris Vilks („Vienotība”) .
„Mēs arī zinām, ka iepriekš politiķi ir runājuši par citām programmām, tā kā summas pārsniedz 600 miljonus. [..] Būs karsts laiks. Ja runā par budžetu, tad tas būs tikpat grūts, kāds bija 2010. un 2011. gada budžets, bet visu var atrast, revidējot iepriekš piešķirtās bāzes un iepriekš piešķirtos līdzekļus. No tās naudas var daudz ko atrast,” pārliecināts finanšu ministrs.
Viņš uzsvēra, ka pašreizējos apstākļos valsts nedrīkst atļauties palielināt izdevumus uz budžeta deficīta rēķina, jo tas sadārdzinās valsts parāda apkalpošanas izmaksas, pasliktinās investīciju vides pievilcīgumu, kā arī pasliktinās Latvijas pozīcijas pirms gaidāmās Eiropas Savienības prezidentūras.
Papildus mēs ministrijām uzdevām divu nedēļu laikā sagatavot iespējamos taupības pasākumus un iespējas izvērtēt tos pasākumus, kas pagājušā gadā tika saplānoti, bet vēl nav izdarīti. Tie ir aptuveni 100 miljoni,” sacīja premjerministre Laimdota Straujuma („Vienotība”).
Tiesa, šoreiz taupības pasākumi nebūs tik dramatiski, kā krīzes laikā pieredzētā budžeta konsolidācija. Šoreiz taupība varētu izpausties jau piešķirto līdzekļu efektīvākā izmantošanā, kā arī to pārdalē, atliekot dažādu nākamgad iecerēto projektu realizāciju līdz 2017.gadam, kad budžeta iespējas būs plašākas. Tiesa, pilnībā no papildus naudas piešķiršanas nākamā gada budžetā pagaidām atteikties nav plānots.
„Skaidrs, ka būs jaunās politiskās iniciatīvas. Tas ir pilnībā droši. Tā ir aizsardzība un kopumā drošība, iekšlietu sistēma un veselība, kur jārod papildus nauda. Tāpēc divu nedēļu laikā ir jāizvērtē, kas tika piešķirti pirms Ukrainas krīzes. Jāskatās, vai tā nauda nav jauno apstākļu gaismā savādāk jāsadala,” pauda premjere.
Lai gan pagaidām politiķi par precīziem ieņēmumu un izdevumu skaitļiem nerunā, jau šobrīd ir skaidrs, ka nākamā gada budžeta ieņēmumi plānoti 33% apmērā no iekšzemes kopprodukta, bet izdevumi - 34% apmērā. Ar precīzākiem aprēķiniem Finanšu ministrija sola nākt klajā jau trešdien.
