Kopš 2012.gada, kad Latvijai vairs nebija nepieciešama valsts budžeta konsolidācija un tika uzsākts darbs pie 2013.gada budžeta, ministrijām gluži vai par tradīciju ir kļuvuši apjomīgu papildu līdzekļu pieprasījumi nākamo gadu budžetos. Šī prakse gan sabiedrībā, gan arī politiķu vidū izpelnījusies visai pretrunīgu vērtējumu un tiek salīdzināta ar politisko tirgu. Tomēr ministrijas norāda, ka lielākoties šie pieprasījumi ir cīņa ar iepriekšējo gadu konsolidācijas sekām to pārvaldītajās nozarēs.
Rekordpieprasījumi no IZM un VM
Nākamā gada budžetā par nosacītiem rekordistiem ir kļuvušas divas ministrijas - Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Veselības ministrija (VM), - kuru pieprasījumi pārsniedz 100 miljonus eiro katrai.
Izglītības ministre Ina Druviete norāda, ka galvenokārt papildu pieprasījums ir saistīts ar politiski jūtīgo pedagogu atalgojuma jautājumu.
„Mūsu galvenā prioritāte ir pedagogu atalgojums, jo no tā, cik labi būs mūsu skolotāji, atkarīgs tas, cik labas būs mūsu skolas un kādi būs skolēni sasniegumi.
Mēs esam aprēķinājuši, ka nepieciešami aptuveni 36 miljoni eiro, lai varētu saskaņā ar izglītības darbinieku arodbiedrību prasībām palielināt nākamajos gados pedagogu algu par 10% katru gadu, jo Latvijas pedagogu algas ir neadekvāti zemas, un mums ir jādara viss, lai sniegtu skolotājiem materiālu gandarījumu,” skaidroja Druviete.
Viņa norādīja, ka ļoti svarīgi ir arī nodrošināt zinātnes attīstību, jo zinātne turēta trūkumā, zinātnieki imigrē. Šim mērķim lūgts piešķirt aptuveni 30 miljoni eiro.
Tomēr vienlaikus ministrija cer saņemt papildus līdzekļus arī augstākajai izglītībai, sportam un valsts valodas stiprināšanai, uzsver Druviete. Augstākā izglītība arī finansēta nepietiekami, tai papildus lūgti 15 miljoni eiro.
Savukārt Veselības ministrija uzsver, ka tai papildu līdzekļi galvenokārt ir nepieciešami, lai finansētu kompensējamās zāles, kā arī nodrošinātu ambulatoro pakalpojumu pieejamībai un rindu mazināšanai pie speciālistiem un izmeklējumiem, norāda ministrijas parlamentārais sekretārs Renārs Putniņš.
Visai apjomīgus līdzekļus - vairāk nekā 91 miljonu eiro - pieprasījusi arī Satiksmes ministrija, kuras valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands norāda, ka lielākā daļa no pieprasītā nepieciešama autoceļiem un sabiedriskajam transportam. Tāpat līdzekļi pieprasīti sakaru un e-pakalpojumu jomas vajadzībām un, piemēram, Baltijas valstu kopuzņēmuma izveidei dzelzceļa projekta „Rail Baltica” īstenošanai.
Savukārt Iekšlietu ministrija, kura no nākamā gada budžeta vēlas papildus 56 miljonus eiro, pirmkārt ar papildus līdzekļiem vēlas palielināt atalgojumu iekšlietu sistēmā strādājošajiem, norāda iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.
„Pirmā un galvenā prioritāte ir mūsu dienestos strādājošie”, un lai palielinātu viņiem atvaļinājumu pabalstus, prēmijas un samaksai par virsstundām, kopumā pieprasīti 6,5 miljoni eiro.
Bez tam vairākām ministrijas pakļautības iestādēm papildu līdzekļi nepieciešami arī telpām un tehniskajām nodrošinājumam, uzsver ministrs. Lielai daļai funkciju dienestiem trūkst tehniskā aprīkojuma, arī telpas ne vienmēr ir atbilstošā kārtība, kopumā šiem mērķiem pieprasīti 51,7 miljoni eiro.
Gatavo plānus B
Tiesa, iepriekšējo gadu pieredze ministrijām jau ir iemācījusi to, ka visu pieprasīto iegūt tām neizdodas un nākas iztikt tikai ar neatliekamāko tēriņu palielināšanu. Satiksmes ministrijas skatījumā nākamā gada budžetā tie ir autoceļi, norāda Dins Merirands.
Viņš saka, ka Satiksmes ministrija pieprasījumus sarindoja prioritārā secībā – pirmā prioritāte ir ceļi, otrā – sabiedriskais transports, viss pārējais prioritāšu sarakstā ir zemāk.
Savukārt iekšlietu ministrs par neatliekamāko uzskata atalgojuma jautājumu. Galvenais ir finansējums personālam, varbūt var neiegādāties kādas tehnoloģijas, bet finansējums personālam jārod, vismaz šo sešu miljonu eiro apmērā, uzsver Kozlovskis.
Veselības ministrija gan neplāno atteikties ne no vienas no prioritātēm, un tā vietā varētu pārplānot līdzekļu sadalījumu starp tām, norāda Renārs Putniņš.
Finansējuma pieprasījums ir kā grūstīšanās ar citām ministrijām - tā, kura spēj labāk pamatot pieprasījumu, saņems vairāk, salīdzina Putniņš. Viņš atzīst, ka Veselības ministrijai ir arī „plāns B uz 40 miljoniem, plāns C uz citu, mazāku summu, bet prioritātes paliek, jautājums, kā mēs šo summu sadalām”.
Savukārt Ina Druviete norāda, ka Izglītības ministrija prioritātes pārvērtēs pēc tam, kad būs zināms nozarei pieejamo līdzekļu apjoms, un tad domās, kā sadalīt pieejamos līdzekļus.
Tomēr prognozes par to, cik no cerētajiem līdzekļiem ministrijas nākamgad tiešām varētu saņemt, šobrīd ir ļoti neiepriecinošas. Finanšu ministrs Andris Vilks pirms nedēļas intervijā Latvijas Radio norādīja, ka piešķirt visus ministriju pieprasīto naudu – 540 miljoni eiro - ir neiespējami.
Arī „Swedbank” ekonomiste Lija Strašuna nesen notikušā konferencē prognozēja, ka valsts nav gatava būtiskām pārmaiņām ne tēriņu, ne nodokļu jomā. Valsts budžeta maciņš ir diezgan plāns, bet, ņemot vērā, ka rudenī ir vēlēšanas, „mēs nesagaidām būtiskas reformas vai izmaiņas nodokļu politikā”, norāda Strašuna.
Tas nozīmē, ka tuvākajos gados valsts iespējas būtiski uzlabot situāciju izglītības vai veselības jomā saglabāsies visai zema, skaidro ekonomiste.
Diemžēl jāsecina, ka valsts spēja investēt nākotnes izaugsmē un tērēt pensijām pabalstiem, izglītībai veselībai saglabāsies relatīvi zema, saka Strašuna.
No valdošo politiķu puses aizvien biežāk izskan prognozes par to, ka izšķirošos lēmumus par nākamā gada budžetu pieņems jau jaunā valdība pēc Saeimas vēlēšanām. Tomēr vienlaikus tiek atzīts - jau šobrīd skaidrs, ka vislielākās cerības saņemt kaut nelielu papildus finansējumu ir aizsardzības un veselības nozarēm.
