Paziņojumā medijiem FDP norādījusi, ka epidemioloģiskā situācija uzlabojas lielā daļā pasaules valstu, bet Latvijā inficēšanās rādītāji faktiski nesamazinās, arī vakcinēto personu īpatsvars joprojām ir ievērojami zemāks nekā citās ES valstīs. Lai gan daži ierobežojumi ekonomiskai aktivitātei tiek pakāpeniski mīkstināti, tautsaimniecībā joprojām vairāki sektori nefunkcionē pilnā mērā.
Vienlaikus FD izcēla pozitīvās prognozes attiecībā uz ekonomikas atjaunošanos. Eiropas Komisija optimistiskāk novērtē Latvijas izaugsmes perspektīvas: Latvijā ekonomiskā izaugsme tiek prognozēta 3,5% apmērā 2021. gadā un 6% apmērā – 2022. gadā. Arī iekasēto nodokļu apjoms pēdējā laikā bijis pārsteidzoši labs – 2021. gada martā un aprīlī sasniedza attiecīgi 96% un 140% apmēru no iepriekšējā gada attiecīgā perioda līmeņa.
Patlaban atbalsta pasākumu ietekmi uz 2021. gada budžetu FDP novērtē 1,9 miljardu eiro apmērā. Ar šādu atbalsta apjomu valsts parāds 2021. gada beigās varētu sasniegt 50% no IKP, bet budžeta deficīts – 9,4%. Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm,
Latvijas fiskālo rādītāju pasliktinājums ir mērens un adekvāts krīzes situācijai, norādīja FDP.
Kopumā Fiskālās disciplīnas padome pozitīvi vērtēja valdības darbu pie ekonomikas atbalsta pasākumu izveidošanas, uzsverot, ka, salīdzinot ar Covid-19 krīzes pirmo uzliesmojumu, ir panākta atbalsta apjoma ievērojama palielināšana, vienlaikus noturot valsts parādu zem kritiskā līmeņa. Vispārēja valdības parāda mērens pieaugums ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ starptautiskā kredītreitingu aģentūra “Moody’s” šī gada maijā saglabājusi Latvijas kredītreitingu esošajā A3 līmenī ar stabilu nākotnes prognozi.
Tiek prognozēts, ka jau šogad Latvijā atjaunosies ekonomikas izaugsme un tuvākajos gados ES un nacionālo investīciju dēļ tiks panākts ekonomikas izrāviens, FDP uzskata, ka nepieciešams pakāpeniski mazināt parāda līmeni līdz pirmskrīzes rādītājiem, lai būtu atjaunots fiskālais drošības spilvens nākotnes krīžu gadījumā.
“2019. gadā valsts parāds bija 37% no IKP, pagājušā gada laikā tas pieauga līdz 43,5%, bet šogad parāds tuvināsies vai pat pārsniegs 50% robežu. Tātad
krīzes laikā valsts parāda apjoms varētu palielināties par 13%, kas ir ievērojams apjoms. Tieši tādēļ jāsāk domāt par atgriešanos pie sabalansēta valsts budžeta vai pat budžeta ar pārpalikumu pēckrīzes periodā.
2022. gadam principā būtu jābūt pārejas gadam no atbalsta sniegšanas uz atbalsta pārtraukšanu, un 2022. gada budžets ir jāveido sabalansēts,” paziņojumā medijiem norādīja Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.
FDP arī paudusi bažas par koalīcijas stingru apņemšanos sekmēt fiskāli atbildīga budžeta izstrādi laikā, kad saasinājusies koalīcijas iekšējie konflikti. “Visticamāk, fiskālie rāmji ES valstu budžetiem atkal tiks ieviesti tikai 2023. gadā. Tādēļ budžeta kontekstā pastāv zināmi riski, kas ir ne tikai saistīti ar Saeimas vēlēšanām, bet arī ar fiskālo rāmju neesamību. Padome cer, ka valdība būs izlēmīga un spēs ievērot pašdisciplīnu priekšvēlēšanu gadā, lai nodrošinātu atbildīgu valsts fiskālo politiku,” uzsvēra Šteinbuka.
