Budžeta uzraugi: Liels aizdevums Rīgas tiltu sakārtošanai var radīt slogu valsts makam

Valdības lēmums Rīgas pašvaldībai aizdot gandrīz 140 miljonus eiro, lai savestu kārtībā tiltus un Daugavas krastmalu, tuvākajā nākotnē var radīt papildu slogu pašam valsts budžetam. Tā norāda fiskālās disciplīnas uzraugi, kas augošās inflācijas apstākļos vairakkārt aicinājuši valsti izvērtēt, vai uz laiku neatlikt lielākos tēriņus, jo tie vēl vairāk veicina cenu kāpumu. Tomēr pašvaldības, tajā skaitā Rīga, atbild, ka naudu tērē tikai kritiskām nepieciešamībām.

Vanšu, Jorģa Zemitāna un Gaisa tilta pārbūve, kā arī Gustava Zemgala pārvada un Mūkusalas ielas krastmalas sakārtošana, pēc pašreizējām aplēsēm, Rīgai izmaksās ap 140 miljoniem eiro. Tādas naudas pašai Rīgai neesot. Aizdot vajadzīgo summu Rīgai tagad apņēmusies valdība, ko vismaz līdz gaidāmajām Saeimas vēlēšanām vada tā pati koalīcija, kas Rātsnamā. Lielo ieguldījumu augļus redzēsim pēc trim gadiem, kad tuvosies nākamās pašvaldību vēlēšanas. Tomēr Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība") apgalvo, ka tiltu un krastmalas sakārtošana ir kritiska nepieciešamība, nevis izdabāšana vēlētājiem.

Fiskālās disciplīnas uzraugi: Ievērojamais aizdevums Rīgas tiltu sakārtošanai var radīt slogu valsts budžetā
00:00 / 03:28
Lejuplādēt

Ķirsis arī norādīja, ka Rīgas aizņemšanās iespējas ir vēl tālu no limitiem, turklāt drīzumā beigsies vēsturiskais un ievērojamais kredīts par Dienvidu tiltu, tāpēc var uzņemties jaunas saistības. Pret to neiebilst Fiskālās disciplīnas padome, kas gan ir brīdinājusi valdību par pārlieku aizraušanos ar tēriņiem, kas vēl vairāk veicina cenu kāpumu.

"Šāda informācija faktiski līdz mums nonāca tikai preses izlaidumu veidā. Šajā situācijā, protams, mums jāsaprot, ka resursu cenas pasaules tirgū pieaug ne tikai attiecībā uz fiziskajām resursiem kā nafta un gāze, bet ceļas arī procentu likmes. Tas mums izmaksātu ievērojami dārgāk. Droši vien īstermiņā tas nav fiskāli disciplinēti. Tomēr ir jāņem vērā arī reālā situācija, ka šādi soļi, iespējams, bija nepieciešami," stāstīja padomes loceklis Andrejs Jakobsons.

Pašvaldības Valsts kasē jau aizņēmušās pusotru miljardu eiro, bet Rīgas jaunās saistības tiem pieliks vēl desmit procentus. Tomēr pašvaldības gribētu aizņemties vēl vairāk, bet to līderis Gints Kaminskis nedomā, ka krīzes priekšvakarā vietvaras tērētos neapdomīgi.

"Infrastruktūra vai tās būves, kas ir vērstas uz nākotni, tas noteikti mums kopējai valsts attīstībai nāks tikai pa labu," viņš uzsvēra.

Labklājības ministrijas aplēses rāda gandrīz 500 miljonu eiro vajadzību palīdzībai iedzīvotājiem nākamziem. Valdība daļu naudas varētu aizņemties. Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka norāda, ka valdības nespēja sniegt atbalstu mērķēti tiem, kam to tiešām vajag, ir neizpildīts mājasdarbs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt