Budžeta uzraugi: Latvijā atbalsts Covid-19 krīzē nesasniedz plānotos apjomus – tas jāpārskata

Valsts ekonomikas atbalsta pasākumus, visticamāk, vajadzēs turpināt vēl vairākus mēnešus. Statistika liecina, ka patlaban atbalsts krīzē nesasniedz plānotos apjomus, tāpēc dialogā ar uzņēmējiem un sabiedrības interešu pārstāvjiem ir jākoriģē atbalsta instrumenti. To atzīst Fiskālās disciplīnas padome (FDP) jaunākajā ziņojumā par Covid-19 ietekmi uz ekonomiku.

"Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, pirmo Covid-19 vilni Latvija izturēja ļoti veiksmīgi – kopumā ekonomiskās izaugsmes kritums bija zemāks nekā citās ES dalībvalstīs un arī finanšu līdzekļu izlietojums ekonomikas stabilizēšanai bija samērīgs.

Taču patlaban, otrajā pandēmijas vilnī, kad krīze ieilgst un situācija daudzās jomās tiešām ir ekstremāla, statistikas dati atklāj, ka valsts sniegtais atbalsta apjoms ir mazāks nekā plānots un tas būtu jāpārskata,"

uzsvēra FDP priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Fiskālās disciplīnas padome

  • Latvijā darbu sāka 2014.gada 1.janvārī;
  • Šādas padomes izveidotas vai arī ir aktīvā izveides procesā visās ES valstīs un vairākās citās pasaules valstīs, kas ir ārpus ES. Padomes tiek veidotas pēc 2008./2010.gada smagās pasaules finanšu un ekonomiskās krīzes;
  • Padome ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas nav pakļauta valstu valdībām vai parlamentiem, bet sniedz savu vērtējumu par fiskālās disciplīnas jautājumiem;
  • Galvenie padomes uzdevumi ir:

o   uzraudzīt valsts budžeta ietvara un vidēja termiņa budžeta ietvara izstrādes un izpildes atbilstību ilgtspējīgai un līdzsvarotai valsts finanšu pārvaldei;

o   sekot līdzi valsts ekonomiskās attīstības rādītājiem, veicot neatkarīgu to novērtējumu;

o   novērtēt un publiskot ziņojumus par valsts fiskālās politikas ilgstspēju un izvērtēt, vai kādi no valdības lēmumiem nerada riskus ekonomikas attīstībai.

FDP ziņojumā norādījusi, ka ekonomikas atveseļošanās un atgriešanās pie fiskāli ilgtspējīgas politikas būs iespējama tikai pēc Covid-19 krīzes beigām. Tāpēc nepieciešams steidzīgi un adekvāti investēt vakcinācijā, kam ir jābūt valdības galvenajai prioritātei šobrīd – gan no sabiedrības veselības, gan no ekonomiskā viedokļa.

FDP akcentēja arī, ka tuvākajos gados Latvijā ir gaidāmas apjomīgas Eiropas Savienības (ES) investīcijas, tādēļ Finanšu ministrijai būtu jāveic analīze par plānoto investīciju apjomu, investīciju projektu atlases kritērijiem, laika grafiku un tā ietekmi uz ekonomiku, ko ir svarīgi ņemt vērā, plānojot fiskālo politiku.

Valdības svarīga prioritāte ir arī Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma ātra un efektīva izmantošana tuvākajos divos gados. Taču FDP ieskatā pagaidām darbs pie tā nenotiek pietiekami ātri. Lai to sekmētu, FDP ir gatava iesaistīties šajā procesā.

FDP ziņojumā norādījusi, ka ES atjaunošanas fonda līdzekļu indikatīvā apguve un investīciju virzieni būtu jāiekļauj Stabilitātes programmas prognozēs. Joprojām būtu svarīgi strādāt ar vairākiem scenārijiem un veikt novērtējumu, kāda ietekme uz valsts finansēm un ekonomiku būtu scenārijā ar vakcinācijas kavēšanos un nepieciešamību saglabāt ierobežojumus arī gada otrajā pusē. 

FDP atsaucas arī uz Pasaules Bankas publicēto Globālās ekonomiskās perspektīvas ziņojumu ("Global economic prospects January 2021"), kas brīdina, ka pat pēc pandēmijas beigām valstu ekonomikās būs notikušas pārmaiņas – tām būs paliekoša ietekme uz produktivitāti gan fiziskā, gan darbaspēka kapitāla zaudējumu dēļ.

Līdz ar to vidējā termiņā ir jādomā par reformām, kas vērstas uz produktivitātes palielināšanu, izmantojot digitālās tehnoloģijas, bet neaizmirstot par sociālo aizsardzību tiem, kas cieš no šī procesa.

Pasaules Banka arī aicinājusi sabalansēt riskus, kas rodas no strauji pieaugošā valsts parāda, no vienas puses, un ekonomiskās izaugsmes sabremzēšanās – no otras, kas rodas no pāragras fiskālās konsolidācijas.

"Pie līdzīga secinājuma ir nonākuši arī valsts pētījumu programmas Covid-19 seku mazināšanai "reCOVery –LV" pētnieki. Ja Latvijai izdosies paaugstināt produktivitāti, tā arī būs "burvju nūjiņa", kas nodrošinās ne tikai paātrinātu izaugsmi, bet arī pakāpenisku atgriešanos pie fiskālās ilgtspējas," uzsvēra Šteinbuka.

KONTEKSTS:

Tuvākajos gados Latvijas ekonomikā ieplūdīs ļoti apjomīgs investīciju apmērs, aptuveni 16 miljardi eiro. Investīcijas laikā no 2023. līdz 2025. gadam Latvijas ekonomikā ienāks no dažādiem fondiem, kas palīdzēs sekmēt ekonomikas izrāvienu. Tostarp investīcijas ienāks no Eiropas ekonomikas atveseļošanas fonda.

Līdz decembra sākumam Latvijā no dažādiem atbalsta pasākumiem paredzētajiem kopumā trim miljardiem eiro bija izlietota aptuveni puse resursu.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt