Paziņojumā medijiem Fiskālās disciplīnas padome informēja, ka
budžetā ieplānotie līdzekļi neparedzētiem gadījumiem 2022. gadam šobrīd jau ir iztērēti.
Tādējādi valdības lēmums janvāra sākumā šīs programmas finansējumu palielināt par 300 miljoniem eiro kāpinās šī gada budžeta deficītu. Šobrīd koalīcijas partijas ir vienojušās par jauniem atbalsta mehānismiem, kas kompensētu enerģijas cenu pieaugumu 260 miljonu eiro apmērā. Tas varētu radīt nepieciešamību vēl palielināt līdzekļus neparedzētiem gadījumiem un neizbēgami novedīs pie lielāka budžeta deficīta.
Savukārt budžeta deficīts ir viens no cenu pieauguma cēloņiem. Un Latvijai jau šobrīd ir viens no lielākajiem inflācijas rādītājiem Eiropas Savienības valstu vidū, norādīja padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
“Deficīta turpmāka palielināšana nav laba prakse, jo stimulēs cenu pieaugumu un
savā ziņā var veidoties apburtais loks: nesamērīgs valsts atbalsts, lai mazinātu inflācijas sekas, novedīs pie vēl straujāka cenu pieauguma,” sacīja Šteinbuka.
Padomes vērtējumā inflācija ir kļuvusi par vērā ņemamu problēmu. Turklāt neesot liecību, ka tuvākajā laikā tā samazināsies. Gluži otrādi – uzņēmēju un patērētāju cenu gaidas, nākotnes līgumu cenas enerģijas avotiem, ražotāju cenas u.c. faktori liecina par pretējo. Enerģijas sadārdzināšanās jau pašlaik sāpīgi ietekmē patērētājus, un tas varētu izraisīt ievērojamu ekonomikas palēnināšanos, iedzīvotāju pirktspējas un energoietilpīgo ražotņu konkurētspējas kritumu.
Fiskālās disciplīnas padomes ieskatā valdībai būtu jācenšas izvairīties no cenu pieauguma veicināšanas būvniecības nozarē. Tajā jau šobrīd inflācijas pieaugums ir nozīmīgs. Padome pat pieļauj nepieciešamību atcelt kādus projektus, ja plānotās izmaksas ir pārāk augstas.
Padome norādīja, ka diemžēl energoresursu nākotnes tirgus darījumi norāda, ka cerības uz energoresursu cenu kritumu tuvākajā nākotnē nav lielas.
Tāpēc valstij būtu jāizstrādā apsteidzoša valsts politika dzīvošanai ilgstošos augstas enerģijas cenu apstākļos.
Ekonomikas politikas mehānismā iesaka izvērtēt sociālo un uzņēmumu konkurētspējas aspektu, lai sabiedrības nabadzīgākie slāņi tiktu aizsargāti, bet uzņēmumi vai nozares ar augstu energoietilpību nezaudētu konkurētspēju starptautiskā tirgū.
Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projekts 2022. gadam paredz, ka budžeta deficīts šogad būs 4,8% no IKP, kas gada beigās rezultēsies vispārējās valdības parādā 51,7% no IKP. Tomēr jau šobrīd pastāv liela varbūtība, ka budžeta deficīts un valsts parāds Covid-19 izplatības un augstas inflācijas dēļ varētu būt augstāki, norādīja Fiskālās disciplīnas padome.
Padome aicina valdību izvairīties no vispārīgiem ekonomikas sildīšanas pasākumiem, kam nav ilgtermiņa pozitīvas ietekmes uz ekonomikas potenciālu, kā arī sabalansēt valsts atbalsta nepieciešamību ar fiskālu atbildību.
KONTEKSTS:
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem gada inflācija 2021. gadā sasniedza 3,3%, tomēr inflācijas dinamika bija strauja – 2021. gads noslēdzās ar 7,1% inflāciju ceturtajā ceturksnī. 2021. gada decembrī, salīdzinot ar 2020. decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 7,9%, kas bija straujākais cenu kāpums kopš 2009. gada marta un trešais augstākais ES aiz Igaunijas un Lietuvas.
