“Esmu ļoti gandarīta par to, kā Eiropas līderi pierādīja savu briedumu, ka Eiropas līderiem izdevās vienoties par ļoti sarežģīto budžetu,” sacīja Šteinbuka. Viņa arī uzteica Latvijas premjera Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) darbu, ES līderu samitā mēģinot atrast kompromisa formulējumu.
Līdz ar vienošanos par ES daudzgadu budžetu kļuvis skaidrs, ka Latvija nākamajos septiņos gados no ES varēs saņemt 10,5 miljardus eiro. “Galvenais ir tas, ka Latvijai izdevās vienoties par ļoti, ļoti lielu naudas summu, kuru mēs varēsim apgūt nākamajos septiņos gados. Faktiski Latvija saņems apmēram viena gada nacionālo budžetu nākamajos septiņos gados,” sacīja Šteinbuka.
Pašlaik būtiskākais ir šo naudu izmantot gudri, lai panāktu izrāvienu, viņa uzsvēra. “Mums ir zema produktivitāte, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm. Mums ir relatīvi zema konkurētspēja. Un absolūti nepieciešams tagad tik galā ar tiem izaicinājumiem,” sacīja FID priekšsēdētāja.
Šteinbuka norādīja, ka valdības rīcībā ir Nacionālais attīstības plāns, kas iezīmē galvenos kritērijus un virzienus, kā naudu prātīgi izmantot. Vienlaikus, izņemot “Rail Baltica”, vēl nav konkrētu projektu, kuros šo naudu varētu ieguldīt.
“Milzīgs izaicinājums ir piedāvāt projektus, lai tie atbilstu gan Eiropas kritērijiem, gan arī būtu gudri īstenoti.
Un absolūti nepieciešams, lai sabiedrība būtu iepazīstināta ar tiem projektiem, lai jau tagad tiktu izveidota laba audita sistēma un caurspīdīgums, kā nauda tiks ieguldīta. Citādāk kaut kādi projekti varētu būt pārāk dārgi vai neefektīvi, un tieši no tā mums ir jāizvairās,” sacīja Šteinbuka.
Turklāt pie projektiem jau jāsāk strādāt, lai tie būtu pamatoti, caurspīdīgi un efektīvi:
"Modinātāja zvans jau bija – nauda ir piešķirta, un ir jāsāk strādāt. Mēs nevaram tagad ilgi domāt.”
Viņa arī norādīja, ka ir svarīgi raudzīties, lai būtiski nepieaugtu valsts ārējais parāds: “Ja mums ir tik laba iespēja tikt pie Eiropas naudas, kas faktiski vispār nepalielinās parādu, tad mums ir arī iespēja noturēties kaut kādā saprātīgā līmenī un nepaaugstināt to parādu vairāk, nekā tas būtu jādara.”
Tāpat tagad vajadzētu domāt par budžeta deficīta samazinājumu.
KONTEKSTS:
Pēc vairāku dienu sarunām jūlija vidū ES valstu līderi vienojās par ES daudzgadu budžetu un ekonomikas atlabšanas programmu aptuveni 1,8 triljonu eiro apmērā. Tāpat izdevies vienoties par formulējumu, kas sasaista ES fondu naudas izmaksāšanu ar likuma varas ievērošanu valstīs.
Latvijas ekonomikas attīstībai nākamo septiņu gadu laikā būs pieejami gandrīz 10,5 miljardi eiro, kas ir par 39% nekā pašreizējā plānošanas periodā. Tiesa, Zemkopības ministrija pauda neapmierinātību ar panākto ES finansējumu Latvijas lauksaimniekiem.
