Valdības apstiprinātie atbalsta instrumenti Covid-19 krīzē ir adekvāti šodienas situācijai, novērtējusi Fiskālās disciplīnas padome, vienlaikus norādot – valdības rīcībai krīzes seku novēršanā vajadzētu būtu preventīvākai un ātrākai.
Kā norāda FDP, ekonomika turpmākos mēnešos atgriezīsies turbulences zonā, ko ietekmēs ar Covid-19 saistītā ekonomiskā un sociālā spriedze. Pašlaik novērotā ekonomisko rādītāju stabilizācija 3. ceturkšņa datos, kā arī datos, kas pieejami par 4. ceturksni, ļauj padomei secināt, ka
šī gada ekonomikas rādītāji saglabāsies augstāki, nekā iepriekš prognozēts.
Tomēr, vērojot situācijas attīstību gan saslimstības rādītājos, gan sociālās spriedzes izpausmes, FDP uzsver – ir nepieciešami ļoti skaidri valdības signāli sabiedrībai par atbalsta pasākumiem. Ekonomikas noskaņojuma pasliktināšanās liekot domāt par lejupslīdi 2021. gada pirmajos ceturkšņos.
Padome norāda, ka šī gada trešajā ceturksnī novēroti vairāki pozitīvi signāli ekonomikā – bezdarba līmeņa samazināšanās, ražošanas uzņēmumu jaudas noslodzes atgriešanās pie gada sākuma rādītājiem un eksporta rādītāju izaugsmes atjaunošanās. Kā negatīvus ekonomiku ietekmējošus faktorus atzīmē diezgan stabilo deflāciju, kas turpinās jau no augusta, ekonomikas noskaņojuma rādītāju krišanos gan Latvijā, gan arī tirdzniecības partnervalstīs, kā arī ļoti vājo pakalpojumu eksporta sniegumu, kas ilgst kopš 2. ceturkšņa.
Analizējot nodokļu ieņēmumus, FDP norāda, ka nodokļu iekasēšanā saglabājas stabilitāte un otrā Covid-19 uzliesmojuma efektu vēl nevar just. Balstoties uz pirmā uzliesmojuma pieredzi,
lielāko kritumu nodokļu ieņēmumos var sagaidīt ap februāri.
Valsts atbalsta pasākumu ietekme uz budžetu tiek novērtēta 1,7 miljardu eiro apmērā jeb apmēram 6,2% no 2020. gada iekšzemes kopprodukta (IKP).
Piepildoties Covid-19 otrā uzliesmojuma scenārijam, kurā IKP izaugsme 2021. gadam paredzēta 2% apmērā, 2021. gadā IKP pieaugtu par 700–800 miljoniem mazāk. Tas savukārt nozīmētu valsts papildus aizņemšanos un deficīta apmēra pieaugumu, informē FDP.
Attiecībā uz valsts parādu FDP norāda, ka novembrī tā apmērs sasniedza 13,079 miljardus eiro jeb 46,3% no 2020. gada prognozētā IKP. Vispārējās valdības parāda līmenis 2020. gadam ir prognozēts 47,3%, kas ir salīdzinoši zems un ļauj pieņemt pamatotus lēmumus ekonomikas turpmākai fiskālai stimulēšanai. Vienlaikus fiskālās stimulēšanas pasākumiem ir jābūt mērķtiecīgiem un vērstiem uz ekonomikas potenciāla kāpināšanu, norāda padome. Ekonomikas potenciāls balstās cilvēkresursos, kas pašreizējā krīzē ir atbalstāmi, gan saglabājot darbavietas uzņēmumos, gan stiprinot veselības aprūpes pieejamību un novēršot iedzīvotāju saslimšanu un mirstības pieaugumu.
KONTEKSTS:
Kopš rudens sākumā Covid-19 izplatība Latvijā turpināja pieaugt, veselības aprūpes sistēma tika aizvien vairāk noslogota; lai palīdzētu Covid-19 pacientiem, nācās aizvien vairāk samazināt citu plānveida pakalpojumu skaitu, turklāt slimības izplatība saasināja arī mediķu trūkuma problēmas.
Valdība 1. decembrī nolēma pagarināt ārkārtējo situāciju Covid-19 izplatības ierobežošanai līdz 11. janvārim. Noteikts “2+2” princips, kā arī pirms svētkiem ieviesti papildu ierobežojumi.
Latvijas uzņēmējiem pašreizējās ārkārtējās situācijas laikā ir trīs atbalsta veidi – dīkstāves pabalsti, subsidētās darbavietas un vienreizējā subsīdija apgrozāmajiem līdzekļiem. Atbalsts Covid-19 krīzē skartajiem uzņēmumiem būs pieejams arī 2021. gadā.
