Fiskālās disciplīnas padome
- Latvijā darbu sāka 2014.gada 1.janvārī;
- Šādas padomes izveidotas vai arī ir aktīvā izveides procesā visās ES valstīs un vairākās citās pasaules valstīs, kas ir ārpus ES. Padomes tiek veidotas pēc 2008./2010.gada smagās pasaules finanšu un ekonomiskās krīzes;
- Padome ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas nav pakļauta valstu valdībām vai parlamentiem, bet sniedz savu vērtējumu par fiskālās disciplīnas jautājumiem;
- Galvenie padomes uzdevumi ir:
o uzraudzīt valsts budžeta ietvara un vidēja termiņa budžeta ietvara izstrādes un izpildes atbilstību ilgtspējīgai un līdzsvarotai valsts finanšu pārvaldei;
o sekot līdzi valsts ekonomiskās attīstības rādītājiem, veicot neatkarīgu to novērtējumu;
o novērtēt un publiskot ziņojumus par valsts fiskālās politikas ilgstspēju un izvērtēt, vai kādi no valdības lēmumiem nerada riskus ekonomikas attīstībai.
Tā kā epidemioloģiskā situācija pasliktinās, no valsts puses būs nepieciešams papildu fiskālais stimuls. Šajā situācijā FDP uzteica salīdzinoši konservatīvo valsts budžeta projektu 2021. gadam – budžeta prioritātes ir sociāli orientētas, ar potenciālu fiskāli stimulēt kopējo iekšējo pieprasījumu, uzlabot veselības aprūpes sistēmas kapacitāti un mazināt sociālo nevienlīdzību.
Kopumā nākamā gada budžets varētu pieļaut izdevumu palielinājumu. Plānotais fiskālais stimuls pārmērīgi neapdraud valsts fiskālo ilgtspēju, norādīja FDP.
Vienlaikus FDP atzina, ka šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka Covid-19 otrais uzliesmojums negatīvi ietekmēs Latvijas ekonomisko izaugsmi un fiskālo situāciju 2020. gada 4. ceturksnī.
FDP ziņojumā uzsvērusi, ka politikas veidotāju tuvākais izaicinājums būs sabalansēt ierobežojošos pasākumus, lai mazinātu īstermiņa sociālās un ekonomiskās izmaksas.
Šajā situācijā, pēc FDP domām, ir ārkārtīgi svarīgi turpināt atbalstīt ekonomiku, pirms tā ir pilnīgi atveseļojusies. Ir nepieciešams turpināt atbalstīt uzņēmumus un ilgtspējīgas darbavietas, ieskaitot dīkstāves pabalstu [piešķiršanu].
Arī monetārajai politikai ir jābūt stimulējošai, īpaši ņemot vērā inflācijas zemos draudus īstermiņā. Banku uzraudzībai ir jābūt pietiekoši elastīgai, lai nevajadzīgi nesamazinātu kredīta plūsmas izaugsmi.
FDP norādīja, ka oktobrī joprojām ir novērojama nodokļu iekasēšanas apjoma pieauguma tendence – pamatbudžetā tika iekasēts par 13% vairāk nodokļu nekā 2019. gada oktobrī, bet valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu iekasēšana pārsniedza iepriekšējā gada līmeni par 4%. Tas varētu būt saistīts gan ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos, gan patēriņa struktūras izmaiņām – pēc Covid-19 perioda ir samazinājušies izdevumi izklaidei, restorāniem, tūrismam, bet preču pirkumi un degvielas patēriņš ir pieaudzis.
Vērtējot valdības rīcības efektivitāti, FDP atzīmēja – lai arī Latvijas atbalsta programma ir bijusi mazāk ambicioza, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, it sevišķi dīkstāves pabalstu jomā, kopumā tā ir bijusi efektīvāka un mazāk ietekmēs valsts parāda līmeni.
KONTEKSTS:
Valdība piektdien, 6. novembrī, lems par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, tā ļaus ieviest papildu ierobežojumus Covid-19 izplatības mazināšanai. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") iepriekš solīja, ka papildu ierobežojumiem sekos atbalsta pasākumi uzņēmumiem.
Pēc Covid-19 pirmā uzliesmojuma pavasarī paredzēta virkne atbalsta pasākumu, kas saskaņā ar iepriekš lemto krīzē skartajiem uzņēmumiem un darba ņēmējiem saglabāsies līdz 2020. gada beigām. Atbalstam valsts mobilizēja līdzekļus aptuveni 4 miljardu eiro apmērā.
