Budžeta uzraugi brīdina par neatbilstoši novērtēto nodokļu reformas ietekmi

Fiskālās disciplīnas padome, kam ir jāsniedz ekspertu vērtējums par dažādiem ar valsts budžetu saistītiem dokumentiem, otrdien publicē savu vērtējumu par aprīļa vidū valdībā apstiprināto Latvijas Stabilitātes programmu 2019. -2022. gadam. Šīs programmas apstiprināšana ir viens no posmiem valsts budžeta sagatavošanas procesā. Analizējot valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu pieauguma tendences, Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka 2018. gadā ļoti būtiski pieauguši valsts budžeta izdevumi un tie turpinās augt arī šogad un nākamgad.

 

Padomes priekšsēdētājs Jānis Platais brīdināja – ekonomikā vērojama pārkaršana. "Mums vairāki faktori liecina par ekonomikas procesiem, kuri norāda uz zināmu sektoru pārkaršanu. It īpaši šeit ir runa par darbaspēka tirgu – darba samaksa aug strauji gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Publiskajā sektorā – pat straujāk nekā visur."

Fiskālās disciplīnas padome jau atkārtoti norādījusi uz faktu, ka, atšķirībā no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas, kur valsts budžets izveidots ar pārpalikumu, Latvijā budžets vēl arvien ir ar deficītu. Turklāt pastāv bažas, ka tā notiks arī turpmāk.

Padomes ieskatā, FM prognozes par nākamā gada valsts budžetu ir pārlieku optimistiskas. Proti, šajās aplēsēs nav pietiekami novērtēta nodokļu reformas negatīvā ietekme uz valsts budžeta ieņēmumiem.

Tas esot skaidrojams ar atšķirīgām pieejām, norādīja Fiskālās disciplīnas padomes loceklis Andžs Ūbelis.

"Finanšu ministrija nodokļu reformu mēģina traktēt kā vienreizēju pasākumu, kā vienreizēju ieņēmumu kritumu. Tāpēc aprēķinot budžeta deficītu vai deficīta mērķus viņi neņem to vērā. Mēs šai pieejai īsti piekrist nevaram," sacīja Ūbelis.

Nodokļu reformas ietekmē īpaši strauji samazinājušies valsts budžeta ieņēmumi no uzņēmumu ienākuma nodokļa.

Fiskālās disciplīnas padome lēš, ka 2020. gada valsts budžetā tā dēvētā fiskālā telpa jeb pieejamie līdzekļi dažādu izdevumu segšanai ir ar krietni lielāku mīnusa zīmi nekā aprēķinājusi FM.

Valdības apstiprinātajā Stabilitātes programmā šis iztrūkums ir aptuveni 11,3 miljoni eiro, bet Fiskālās disciplīnas padome aprēķinājusi, ka patiesībā tas var pārsniegt 112 miljonus eiro.

"Tā būtu tā godīgā un pareizā bilde, no kuras būtu jāsāk rēķināt un domāt par 2020. gada budžetu. Tas ir tas, ko mēs esam teikuši valdībai, ka nevajag sevi mānīt, ka šo nodokļu reformu varētu ignorēt, ka jāatzīst, ka mums ir lielākas problēmas un no šī skatu punkta sākam strādāt pie 2020. gada budžeta," piebilda Ūbelis.

Padomes ieskatā, ņemot vērā nodokļu reformas negatīvo ietekmi, valsts budžeta izdevumi bija jāsamazina, nevis jāpalielina, taču noticis pretējais.

Otrdien, 23. aprīlī, trīs mēnešus pēc valdības apstiprināšanas valdības sēdē apstiprināts arī valdības rīcības plāns. Tas tiks īstenots budžeta ietvaros un atbilstoši arī koriģēts, uzsvēra valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").

 

Viņš solīja, ka, līdzīgi kā veidojot šā gada valsts budžetu, arī turpmāk valsts budžets tiks veidots, ievērojot gan iepriekšējās saistības, gan virzību uz bezdeficīta budžetu. Jau šonedēļ valdība īpašā seminārā apspriedīs 2020. gada budžetu.

Tomēr jaunais budžets tiks veidots, balstoties uz FM, nevis Fiskālās disciplīnas padomes aprēķiniem. Kariņš norādīja, ka FM aplēses tapušas, ievērojot metodoloģiju, ko izmanto arī citās eirozonas valstīs.