Budžeta uzraugi atkārtoti aicina valdību ierobežot ekonomikas stimulēšanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Fiskālās disciplīnas padome atkārtoti aicina valdību ierobežot papildu ekonomikas stimulēšanas pasākumu izveidi, jo tie tieši pasliktina vispārējo valsts budžeta bilanci un valsts fiskālo ilgtspēju jeb spēju pildīt finansiālās saistības.

Padome jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju norādīja, ka Latvijai tuvākā prioritāte Covid-19 seku mazināšanai ir Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma ātra un efektīva izmantošana nākamajos divos gados, šie līdzekļi sniedz unikālu iespēju ne tikai mazināt pandēmijas sekas, bet arī veicināt ekonomikas izrāvienu.

Budžeta uzraugi atkārtoti aicina valdību ierobežot ekonomikas stimulēšanu
00:00 / 04:24
Lejuplādēt

Lai arī kopumā padome pozitīvi vērtē valdības darbu Covid-19 krīzes pārvarēšanā, agrākajos monitoringa ziņojumos padome ir atkārtoti aicinājusi valdību ierobežot papildu ekonomikas stimulēšanas pasākumu izveidi.

Padome atkārtoti norāda uz to, ka valsts budžeta finansētam atbalstam ir jābūt aizvien selektīvākam, labāk mērķētam un ar iespējami ātrāku ekonomisko efektu.

Valsts investīciju projektiem, pirmkārt, ir jāveicina Latvijas ekonomiskā potenciālā attīstība, produktivitātes pieaugums un konkurētspēja, uzskata padome.

Apgūstot Atveseļošanās un noturības mehānisma līdzekļus nākamajos divos gados, padome norāda, ka šīs naudas izlietojumā ir jāseko Eiropas Savienības (ES) noteiktajām prioritātēm, kas paredz:

  • veicināt ES ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju;
  • stiprināt ekonomisko un sociālo noturību;
  • mīkstināt krīzes sociālo un ekonomisko ietekmi;
  • atbalstīt zaļās un digitālās transformācijas.

Padome norāda, ka minētā instrumenta izmantošana, visticamāk, nepasliktinās valsts budžeta situāciju un nepalielinās valsts parādu.

“Atveseļošanās fonda līdzekļi ir ļoti vērtīgs resurss, taču ekonomisko izrāvienu Latvijai tie nesīs tikai tad, ja šī nauda tiks efektīvi ieguldīta.

Tāpēc Fiskālās disciplīnas padome atkal un atkal uzsver, ka ir svarīgi panākt, lai šī nauda nepārvērstos kaut kādos infrastruktūras projektos – ēkās, ceļos u.tml. Naudas izlietojumam ir jābūt skaidri mērķētam  un tādam, kas dod ātru atdevi, panāk iekšzemes kopprodukta pieaugumu un budžeta papildu ienākumus. Lai ir saprotams, kur un pēc kādiem kritērijiem nauda tiek ieguldīta,” norādīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Šteinbuka arī aicina nedzīvot pēc principa “gāzi grīdā” un mudina domāt par fiskālo ilgtspēju, lai nākamajām paaudzēm neuzliktu nastu ar pārāk lielu valsts parādu.  

“Ja mēs paskatāmies, piemēram, uz Itāliju vai uz Grieķiju, kur savulaik bija uzkrāts liels valsts parāds, bet tai pašā laikā ekonomika stagnēja, tad mēs principā varam vilkt paralēli – ne vienmēr parāda pieaugums ir atbalstāms. Tā nav sacensība, tas nav sports, kur katra valstij jāsasniedz parāda virsotne,” sacīja Šteinbuka.

Ekonomikas Ministrs Jānis Vitenbergs (“KPV LV”) atzina, ka atbalsta mehānismus ir nepieciešams rūpīgāk izvērtēt, lai tie būtu precīzāk mērķēti un ar iespējami ātrāku ekonomisko efektu.

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste akcentēja, ka pandēmijas izraisītā ekonomikas krīze nav beigusies. Patlaban saslimstības rādītāji gan Latvijā, gan citviet Eiropā pasliktinās.

 “Es teiktu, ka aicinājumi valdībām piegriezt skrūves no budžeta izdevuma viedokļa ir pāragri. Bet, protams, tas jautājums kļūs aktuāls, kad Covid-19 krīze tiks pārvarēta, un ekonomika sāks atkopties. Tajā brīdī gan valdībām gan būs jāvērtē situācija un jāpieņem mēri, lai budžeta deficītu ierobežotu un mazinātu valsts parādā līmeni, kas šīs krīzes laikā daudzās valstīs, tostarp Latvijā ir pieaudzis,” pauda Rutkaste.

Šteinbuka lēsa, ka gada beigās Latvijas parāds būs ap 50% no Iekšzemes kopprodukta. Līdz Māstrihtas kritērijam vēl ir 10% rezerve, bet Šteinbuka aicina valsts parāda palielināšanas sacensībā nepiedalīties.

Šteinbuka akcentēja, ka ES Atveseļošanas fonda izmantošana, visticamāk, nepasliktinās valsts budžetu un nepalielinās valsts parādu.

“Tā mums ir tā kā debess mannā. Mēs pirms Covid-19 krīzes negaidījām, ka būs tāda iespēja. Šie līdzekļi ir kā milzīga palīdzība ne tikai, lai mazinātu krīzes sekas, bet arī, lai veicinātu ekonomikas izrāvienu,” sacīja Šteinbuka.

Savukārt Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns profesors Gundars Bērziņš uzsver, ka ES Atveseļošanas fonda izmantošanā ir jārīkojas gudri un jāiegulda tajos uzņēmumos, kuros ir liels izaugsmes potenciāls.  

Vienlaikus Šteinbuka akcentēja, ka atšķirībā no ES struktūrfondu apguves atveseļošanas plāna īstenošanā ir svarīga institūciju spēja ātri sagatavot un iesniegt projektus, jo aptuveni 70% no finansējuma ir jārealizē jau līdz 2022. gada beigām, pārējie 30% – līdz 2023. gada beigām.

KONTEKSTS:

ES Ekonomikas atveseļošanas mehānisma mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, īpaši tās, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.

Finansējums būs paredzēts strukturālu reformu veicināšanai, un maksājumi tiks sasaistīti ar konkrētu reformu starpposma un gala mērķu sasniegšanu, nevis par veiktajiem ieguldījumiem, kā tas ir ES struktūrfondu projektos.

Finansējums pieejams laika periodam līdz 2026. gada vidum, un pēc Finanšu ministrijas aplēsēm Latvijas aploksnes garantētā ES finansējuma daļa būtu aptuveni 1,6 miljardi eiro, savukārt mainīgā daļa aptuveni 0,3 miljardi eiro. Papildus Latvijai indikatīvi būtu pieejami aizdevumi vēl 2,3 miljardu eiro apmērā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti