Budžeta uzraugi aicina vērtēt Covid-19 atbalsta pasākumu efektivitāti

Lai ierobežotu valsts parāda pieaugumu, atbalsta pasākumiem Covid-19 krīzē jābūt maksimāli efektīviem. Ja kādā brīdī efekts ir zems, tie nekavējoties jāpārskata, novirzot atbalstu tur, kur ekonomikas stimulēšanai ir lielāka atdeve, paziņojumā norāda Fiskālās disciplīnas padome.

Fiskālās disciplīnas padome klāsta, ka politiskā stabilitāte un sabiedrības uzticība valdībai ļauj īstenot valsts atbalsta pasākumus Covid-19 krīzē piesardzīgi, kontrolējot budžeta deficīta pieaugumu. Taču, iekšzemes kopproduktam (IKP) turpinot kristies, valsts parāda līmenis var nonākt grūti kontrolējamā līmenī, tāpēc parāda ierobežošanā izšķiroša nozīme ir atbalsta pasākumu efektivitātei.

Saskaņā ar Eiropas Fiskālā monitora marta datiem, iespēju atcelt Eiropas Savienības (ES)  noteiktos budžeta deficīta griestus ir izmantojušas 14 ES dalībvalstis, to vidū arī Baltijas valstis. Covid-19 ierobežojumu sagaidāmā negatīvā ietekme uz dalībvalstu budžetiem tiek lēsta no 2,4 līdz 5,2% no IKP.

Kaut gan 2020. gada 1. ceturksnī Latvija varētu būt piedzīvojusi nedaudz mērenāku iekšzemes kopprodukta (IKP) samazinājumu pret iepriekšējo ceturksni nekā eirozona – attiecīgi 2,9% un 3,8%, ražošanas jaudu noslodzes un citi aprīļa dati skaidri norāda uz Covid-19 izraisītu strauju ekonomisko lejupslīdi, secina Fiskālās disciplīnas padome. Pēc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras datiem, eksportējošās nozares ir piedzīvojušas  apjoma sarukums 20% - 30% robežās.

Fiskālās disciplīnas padome norāda uz četriem riskiem, kas krīzes rezultātā secīgi apdraud tautsaimniecību:

  • uzņēmumu likviditātes straujš samazinājums ieviesto ierobežojumu un straujo pieprasījuma izmaiņu dēļ;
  • vispārējs piedāvājuma šoks izejvielu piegāžu ķēžu pārrāvumu dēļ;
  • otrreizējs pieprasījuma šoks, samazinoties eksporta pieprasījumam un iekšējā tirgus kapacitātei. Nenoteiktības un pieaugoša lejupslīdes riska ietekmē uzņēmēji atceļ vai atliek investīciju projektus;
  • ja valsts izveidotie ekonomikas stabilizācijas mehānismi nav efektīvi vai ir nepietiekami,  seko finanšu sektora krīze, kam par iemeslu ir masveida bankroti, kas rezultējas banku sektora kapitāla nepietiekamībā.

Padome secina - dati par Latvijas ekonomiskās attīstības dinamiku Covid-19 krīzes laikā liecina, ka šobrīd turpina īstenoties pirmie trīs draudi. Savukārt banku sektors joprojām nav izjutis nozīmīgus satricinājumus, tāpēc finanšu stabilitāte nav apdraudēta.

“Ir redzams straujš kritums ražošanas jaudu noslodzē un, situācijai ieilgstot, var tikt ietekmēts Latvijas ekonomikas potenciāls kopumā. Ja tas notiks, Latvijas valdības budžets cietīs ne tikai šogad, bet arī turpmākos gados. Pie zemāka ekonomikas potenciāla samazināsies nodokļu bāze un, lai nepieļautu strauju valsts parāda kāpumu, neizbēgami būs jāsamazina budžeta izdevumu apjoms,” norāda Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Lai savlaicīgi īstenotu pasākumus minēto apdraudējumu mazināšanai, Fiskālās disciplīnas padome uzsver, ka ir nepieciešams ik mēnesi aktualizēt ekonomikas attīstības un fiskālo rādītāju izmaiņu prognozes.

Fiskālās disciplīnas padome aicina veidot vairākus vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenārijus un tos regulāri pārskatīt, ņemot vērā aktuālās tendences.

pārskatīt, ņemot vērā aktuālās tendences.

“Operatīvie nodokļu iekasēšanas dati liecina, ka ieņēmumu kritums ir mazāks nekā ekonomikas sabremzēšanās temps. Tomēr jāņem vērā, ka nodokļi tika maksāti par visu martu, bet ekonomikas kritums iestājās tikai pašās mēneša beigās.

Līdz ar to faktisko situāciju varēs redzēt tikai maijā, spriežot pēc aprīlī iekasētajiem nodokļu ieņēmumiem.

Tāpēc tālejošākus secinājumus par krīzes ietekmi uz valsts finansēm varēs izdarīt pēc ilgāka laika,” norāda Šteinbuka.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti