Saistībā ar valsts budžetu iesniegto priekšlikumu netrūkst, un lauvas tiesu no tiem sagatavojuši Saeimas opozicionāri. Par budžeta likumprojektu atbildīgās Saeimas Budžeta, finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars ("Attīstībai/Par!") neprognozēja, ka pēc daudzo priekšlikumu izvērtēšanas budžeta projektu skars būtiskas izmaiņas.
"Sāksim šo ceturtdien komisijā skatīt priekšlikumus, turpināsim piektdien, pirmdien un, ja nepieciešams, arī otrdien. Ar divām pēcpusdienām varētu nepietikt, bet garumā nevilksim, lai uz 13. novembra plenārsēdi būtu gatavi. Es gribētu teikt, ka budžets ir un paliek valdības redzējums par to, kā varam dzīvot nākamajā gadā. Tāpēc es domāju, ka nekādas būtiskas izmaiņas nevarētu būt,” teica Bondars.
Pie frakcijām nepiederošie opozīcijas deputāti mudinājuši palielināt uzturlīdzekļus un pabalstus audžuģimenēm, kā arī apmaksu invalīdu asistentiem. Tāpat deputāti norādījuši, ka nākamā gada valsts budžeta projektā nav izpildītas likumos ierakstītās apņemšanās par konkrētu finansējuma apjomu augstākajai izglītībai, zinātnei, medicīnas jomas darbinieku algām, kā arī pensiju piemaksu atjaunošanai. Saeimas opozīcijā esošās "Saskaņas" frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins otrdienas rītā intervijā Latvijas Radio pauda pārliecību, ka sagatavotie priekšlikumi ir pietiekami pamatoti un tiem piedāvāti arī alternatīvi finansējuma avoti.
"Ekonomikas izaugsme, ko Eiropas Komisija prognozē Latvijai, tātad mēs nākamgad pelnīsim miljonus eiro. Tad arī jaunais politisko organizāciju finansēšanas modelis nav ieviešams nākamgad, bet gan tikai no 14. Saeimas. Tālāk iespējama arī resursu pārdale dažādu resoru ievaros,” sacīja Agešins.
Saeimas deputāts, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs no "KPV LV" apšaubīja šos aprēķinus, bet tos izvērtēt vispirms ir valdības un Finanšu ministrijas uzdevums.
"Jāskatās uz "Brexit" un jāsaprot, vai ekonomikas izaugsme, kas solīta 2,8% apjomā, nākamgad tiešām būs. Par to brīdina arī uzņēmēju organizācijas un saka, ka nākamgad ar prognozēm jāuzmanās. Tāpēc man jāapbēdina Agešina kungs, ka tas nav solīds veids, kā finansēt nākotnes attīstību. Faktiski katrs priekšlikuma iesniedzējs ir aprēķinājis, kāda varētu būt cena noteiktai idejai. Valdība un Finanšu ministrija vērtēs, vai norādītā cena konkrētam ieteikumam ir vai nav ticama, jo daudzi ieteikumi ir vilinoši. Piemēram, līdz 5% samazināt PVN gaļai un maizei. Bet tam visam ir cena!” atzina Zakatistovs.
Vienlaikus diskusijas budžeta kontekstā turpināsies arī par partiju finansēšanas kārtības izmaiņām, paredzot vairākkārt palielināt partiju finansējumu no valsts budžeta. Tāpat vēl jāvērtē Nacionālās apvienības iecere iesaldēt deputātu algas, lai solidarizētos ar mediķiem. Zakatistovs gan to raksturoja drīzāk kā populistisku ideju, kas atkārtojas vairākus gadus. Pirms budžeta priekšlikumu izskatīšanas Saeimā trešdien par tiem savu atzinumu sniegs valdība.
