Budžeta nodokļu ieņēmumi pirmajā ceturksnī atpalikuši no plāna

Latvijas kopbudžetā nodokļu ieņēmumu plāns šā gada pirmajā ceturksnī izpildīts par 98,7%, un nodokļu ieņēmumi bija par 25,6 miljoniem eiro zemāki nekā plānots, informē Finanšu ministrijā (FM). Plāna neizpildi kopumā ministrija vērtē kā maznozīmīgu – tā veido 0,3% no 2018.gadam budžetā ieplānotā nodokļu ieņēmumu apmēra.

Labāki ieņēmumi bija darbaspēka nodokļiem, kas kopbudžeta plānu kopā ar mikrouzņēmuma nodokļa ieņēmumiem pārsniedza par 11,3 miljoniem eiro jeb 1,1%. Gada pirmajā ceturksnī par 40% pieaugušas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atmaksas, bet turpmāk, atmaksu apmēram samazinoties, sagaidāms, ka ieņēmumu plāns pildīsies labāk, atzīmē FM.

Darbaspēka nodokļu ieņēmumu palielinājumu sekmēja arī izmaiņas likumdošanā – minimālās algas celšana un sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes paaugstināšana, norāda FM.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumos gūti par 18,6 miljoniem eiro mazāk. Plāna neizpildi ietekmēja PVN atmaksu pieaugums pirmajā ceturksnī, kas saistīts ar zemāku atmaksu apmēru 2017.gada decembrī, pārnesot atmaksu slogu uz 2018.gadu.

Plāna neizpilde vērojama arī nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumos, kur tie par 11,3 miljoniem eiro jeb 12,6% atpalika no plānotā. Zemākus NĪN ieņēmumus FM skaidro gan ar zemākas kadastrālās vērtības piemērošanu ar kultūras pieminekļiem saistītai zemei, kuras lietošanas mērķis ir dzīvojamā apbūve, gan ar pašvaldību apstiprinātajiem atvieglojumiem likmju piemērošanā.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos trijos mēnešos bija 2,53 miljardi eiro. Salīdzinot pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ieņēmumi kāpuši par 238,2 miljoniem eiro jeb 10,4%. 

Ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi palielinājušies par 87,1 miljoniem eiro jeb 30,6%, bet kopbudžeta nodokļu ieņēmumi pieauguši par 153,8 miljoniem eiro jeb 8,4%.

Savukārt kopbudžeta izdevumi šā gada pirmajos trijos mēnešos veidoja 2,3 miljardus eiro, kas, salīdzinot ar 2017.gada pirmo ceturksni, pieauga par 110,0 miljoniem eiro jeb 5%. Līdz ar to izdevumu pieauguma temps bija divas reizes mazāks nekā ieņēmumu.

FM kopbudžeta izdevumu pieaugumu skaidro galvenokārt ar ES fondu investīciju projektu aktīvu īstenošanu. Ministrijā uzsver, ka pamatbudžeta līmenī ES fondu un citi ārvalstu finanšu palīdzības izdevumi pārskata periodā palielinājušies par 45,9 miljoniem eiro, bet pamatfunkciju izdevumi – tikai par 5,9 miljoniem eiro.

Kopbudžeta līmenī lielākais izdevumu pieaugums šā gada pirmajā ceturksnī bija sociālajai palīdzībai – par 31,7 miljjoniem eiro jeb 4,4%. Galvenokārt palielinājās pensiju izdevumi (par 25,1 miljoniem eiro jeb 5,1%), kamēr pārējo pabalstu izdevumiem kāpums bijis mērenāks – par 6,6 miljoniem eiro jeb 2,9%.

FM atzīmē, ka joprojām turpina samazināties izdevumi bezdarbnieku pabalstiem. Salīdzinot pret 2017.gada triju mēnešu periodu, tie samazinājušies par 1,7 miljoniem eiro jeb 5,4%.

Sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes palielināšana par vienu procentpunktu kāpina speciālā budžeta ieņēmumus, un sagaidāms, ka šogad speciālajā budžetā izveidosies pēdējos desmit gados lielākais pārpalikums, norāda FM.

Nozīmīgs kāpums pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija arī kapitālajiem izdevumiem (par 25,7 miljoniem eiro jeb 24,7%), ko sekmēja aktīvāka ES fondu projektu īstenošana. FM atzīmē arī izdevumu palielinājumu atlīdzībai un precēm un pakalpojumiem - attiecīgi par 29,6 miljoniem eiro jeb 6,2% un 20,7 miljoniem eiro jeb 7,1%. Atlīdzības izdevumi būtiskāk kāpuši pašvaldību līmenī, ņemot vērā minimālās algas palielināšanu no šā gada 1.janvāra. Savukārt preču un pakalpojumu izdevumu palielinājums saistāms ar ES fondprojektu īstenošanu un izdevumu kāpumu pašvaldībās, skaidro FM.

Izdevīgākas procentu likmes valsts parāda apkalpošanai ļāvušas šā gada pirmajā ceturksnī samazināt procentu izdevumus kopbudžetā. Līdz ar zemākām procentu likmēm un veiksmīgas Valsts kases darbības rezultātā par 22,2 miljoniem eiro jeb 19,2% kopbudžetā samazinājušies procentu izdevumi. Atbilstoši aplēsēm arī 2018.gadam kopumā procentu izdevumi būs zemākā līmenī nekā pērn.

Saskaņā ar 2018. gada aprīļa valsts budžeta deficīta un parāda notifikācijas datiem, vispārējās valdības budžeta deficīts atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai 2017.gadā bija 131,1 miljoni eiro jeb 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir ievērojami zemāks nekā iepriekš noteiktais mērķis 1,1% no IKP. Savukārt atbilstoši aktuālajiem aprēķiniem, kas iestrādāti Latvijas Stabilitātes programmā 2018.-2021.gadam, vispārējās valdības budžeta deficīts 2018. gadā tiek prognozēts 0,9% no IKP.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti