Pie nākamā gada budžeta jau vasarā sāka strādāt iepriekšējā valdība, taču tā nav rēķinājusies ar visiem iespējamiem zaudējumiem, kas saistīti ar Krievijas noteikto embargo, sacīja opozīcijas deputāts.
Klementjeva ieskatā, nākamgad budžetā nāksies veikt korekcijas, jo neviens negaidīja, ka lauksaimnieki tik nopietni cietīs no valstu savstarpējām sankcijām. Turklāt parādās problēmas arī transporta nozarē.
Vēstīts, ka līdz ar Krievijas sankcijām pret Eiropas Savienības (ES) un dažām citām rietumvalstīm Latvijas piensaimniekiem ir grūtības pārdot savu pienu. ES pagaidām ir vienojusies par 20 miljonu eiro lielām kompensācijām Latvijas zemniekiem.
Valdība septembrī atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) iniciatīvu par valsts atbalstu ciltsdarbiem, lai kompensētu piensaimniecības jomai zaudējumus, kas radušies saistībā ar Krievijas noteikto embargo pārtikas importam. Atbalstam septembrī un oktobrī piešķirti seši miljoni eiro, nauda piešķirta tikai diviem mēnešiem, bet līdz šim izskanējusī zaudējumu summa –13,9 miljoni eiro – aprēķināta līdz gada beigām.
Rudenī piensaimnieki vairākkārt uzsvēruši, ka jau vairākus mēnešus piena iepirkuma cena ir zem pašizmaksas, kā dēļ saimniecības cieš zaudējumus. Zemnieku pārstāvji uzsver, ka piensaimniekiem jau tagad ir problēmas norēķināties ar piegādātājiem un nomaksāt kredītus, un pavasarī situācija varētu būt vēl sliktāka.
Tiekoties ar piena nozares pārstāvjiem, Valsts prezidents Andris Bērziņš gan solīja sarunās ar Eiropas Savienības (ES) augstākajām amatpersonām argumentēt Latvijas pozīciju un darīt visu, lai ES kompensētu zaudējumus piensaimniekiem saskaņā ar saviem solījumiem.
