Ņemot vērā, ka līdzšinējās debatēs principiālu iebildumu pret priekšlikumu nebija nevienai no komisijā pārstāvētajām Saeimas frakcijām, šāds lēmums nozīmē, ka priekšlikumam ir labas izredzes uz tālāko virzību.
Lielā mērā priekšlikumu veicināja arī uzņēmēju organizāciju aktīvi paustais viedoklis – piemēram, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš diskusijās iepriekš uzsvēra, ka mazāki nodokļu ieņēmumi valstij ir izdevīgāki nekā ekonomiski neaktīvi iedzīvotāji.
Viņš klāstīja, ka aptuveni mikrouzņēmumi par vienu cilvēku nodokļos samaksā 42 eiro, bet parastie uzņēmumi – 64, un šī starpība nav tik liela. Endziņš pieļāva, ka varētu pakāpeniski ieviest kompromisa variantu – „galvas naudu” jeb sociālās iemaksas par mikrouzņēmuma darbiniekiem.
Endziņš arī norādīja, ka ir jautājums – kas ir labāk: vai tas, ka cilvēks ir vispār bez darba, vai tas, ka viņš „šo to saņem un spēj paēdināt sevi un savu ģimeni”.
Jau ziņots, ka Saeima apstiprināja pakāpenisku mikrouzņēmuma nodokļa likmes palielināšanu no 9% līdz 15% turpmākajos gados.
Grozījumu autori norādīja, ka iedzīvotāji mikrouzņēmumus nereti izmanto negodīgos nolūkos – nevis, lai dibinātu jaunu uzņēmējdarbību, bet ganizmanto mikrouzņēmumu kā veidu, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas.
Tagad parlamentā iesniegtie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā paredz mikrouzņēmumu nodokļa likmi pirmos trīs darbības gadus saglabāt 9% apmērā, savukārt nodokļa maksātājiem, kuru gada apgrozījums pārsniedz 7000 eiro, sākot ar saimnieciskās darbības ceturto taksācijas gadu, likumprojektā paredzēts noteikt mikrouzņēmumu nodokļa likmi 12% apmērā.
2013.gadā veiktās izmaiņas likumā paredz pakāpenisku nodokļa palielināšanu līdz 15 procentiem 2017.gadā, un patlaban mikrouzņēmumu nodokļa likme apgrozījumam līdz 7000 eiro ir deviņi procenti, bet apgrozījumam virs 7000 eiro – 11 procenti gadā.
Izmaiņas likumā rosinātas, lai uzņēmējdarbības uzsācējiem un mikrouzņēmumiem saglabātu draudzīgu nodokļu politiku, vienlaikus mazinot ēnu ekonomikas īpatsvara palielināšanās risku, teikts likumprojekta anotācijā.
Iebildumus par likumprojekta tālāko virzību paudusi Finanšu ministrija (FM), cita starpā norādot, ka strauji pieaug sociāli nenodrošinātu personu skaits, kas ir tieši mikrouzņēmumu darbinieki, un zemais sociālo iemaksu līmenis var radīt būtiskas potenciālas izmaksas nākotnē, jo garantētais vecuma pensijas apmērs būs jānodrošina uz pārējo nodokļu maksātāju rēķina.
FM arī uzsver, ka šāda situācija var sagraut vienlīdzības principu attiecībā uz sociālajām iemaksām un tiesībām uz sociālo pakalpojumu, kā arī radīt nopietnus draudus valsts sociālā budžeta ilgtspējai.
