Budžeta ieņēmumi nedaudz atpaliek no plāna, nākamgad vairumam nozaru nebūs papildu naudas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Šā gada pirmajos trīs mēnešos valsts budžeta ieņēmumi nedaudz atpalikuši no plānotajiem. Ņemot vērā lēnākas tautsaimniecības izaugsmes prognozes, cerības iegūt papildu piešķīrumus ir tikai dažām nozarēm.

Tiesa, vismaz pagaidām valsts kopbudžetā ir izveidojies vairāk nekā 34 miljonus eiro liels pārpalikums, otrdien, iepazīstinot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju ar datiem par valsts un pašvaldību budžetu izpildi 2015. gada pirmajā ceturksnī, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.  

Tautsaimniecība šogad pieaug lēnāk nekā tika prognozēts, veidojot šā gada Valsts budžeta likumu. Saskaņā ar Finanšu ministrijas apkopoto informāciju vairāku nodokļu ieņēmumi atpaliek no plānotajiem. Tiesa gan, dažus citus nodokļus izdevies iekasēt pat ar uzviju.

Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece Jolanta Plūme skaidroja, ka  lielākā neizpilde – 19, 3 miljoni eiro - ir  pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanā, tāpat neizpilde ir iedzīvotāju ienākuma nodoklim - 9,1 miljons, sociālās apdrošināšanas iemaksas nav izpildījušās par 8,2 miljoniem.

“Savukārt lielākā pārpilde ir  nekustamā īpašuma nodoklī – 11, 3 miljoni, uzņēmumu ienākuma nodoklī – 8,3 miljoni,” stāstīja Plūme.

Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (“Vienotība”)  uzsvēra, ka, neraugoties uz to, ka šā gada pirmajā ceturksnī nodokļu iekasēšanas apjoms nedaudz atpalicis no plānotā, salīdzinājumā ar pagājušo gadu kopumā nodokļos iekasēts vairāk.

”Pirmajā ceturksnī iekasētie nodokļi salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir pieauguši par 92 miljoniem eiro. Ja salīdzina pret plānoto, tad mēs redzam relatīvi nelielu neizpildi un mēs to nevērtējam kā kritisku. Tie ir tikai 5,3 miljoni eiro pret kopējo ieņēmumu summu,” norādīja Ašeradens.

Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un tās ietekmi uz Latvijas ekonomiku, jau samazināta iekšzemes kopprodukta pieauguma prognoze. Vēl pērnruden, gatavojot šā gada valsts budžetu, Finanšu ministrija prognozēja, ka kopprodukts šogad pieaugs par 2,8%. Tagad izaugsmes prognoze samazināta līdz 2,1%. Tāpat samazināta arī izaugsmes prognoze nākamajam gadam.

“Protams, ka šis samazinājums ir atstājis iespaidu arī uz budžeta ieņēmumiem, sevišķi, protams, uz nodokļu ieņēmumiem. Līdz ar to šim gadam nodokļu ieņēmumu prognozes ir samazinātas par 75 miljoniem un nākamajam gadam, es baidos būt nedaudz neprecīza, par 94 miljoniem,”  sacīja Finanšu ministrijas Tautsaimniecības analīzes departamenta vadītāja Inta Vasaraudze.

Ņemot vērā šīs prognozes, valdība jau pirms divām nedēļām nolēmusi ierobežot nozaru ministriju iespējas nākamgad pieprasīt papildu līdzekļus no budžeta.

Cerības iegūt papildu piešķīrumus ir tikai dažām nozarēm, deputātiem norādīja Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens.

”Valdība ir pieņēmusi ārkārtīgi svarīgu lēmumu, ka ministrijas nesniegs priekšlikumus jaunām politiskajām iniciatīvām 2016., 2017. un 2018. gadam šajā brīdī. Vienlaikus gan tika noteikts, ka izņēmums ir izglītības un veselības joma, kas ir saistīta ar ilgtspējīgām strukturālām reformām, kā arī iekšējās un ārējās drošības joma. Pārējām nozarēm normatīvo aktu un politikas plānošanas dokumentu projekti, kam ir nepieciešams papildu finansējums, būs jāīsteno jau esošo budžeta līdzekļu ietvaros,” skaidroja Ašeradens.

Pagaidām gan kopprodukta pieauguma prognoze nākamajam gadam ir visai optimistiska – Finanšu ministrija pieļauj, ka tautsaimniecības kopapjoms nākamgad varētu pieaugt par 3%. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti