Ieņēmumiem pieaugot par 9,5% un izdevumiem par 9,3%, gada pirmajā ceturksnī pārpalikums kopbudžetā bija 34,5 miljoni eiro. Tas, salīdzinājumā ar pērnā gada trim mēnešiem, ir par 7,5 miljoniem eiro vairāk. Ieņēmumu pieaugums galvenokārt skaidrojams ar martā saņemtajiem līdzekļiem no ārvalstu finanšu palīdzības, informēja Finanšu ministrija.
Šī gada pirmajā ceturksnī kopbudžeta ieņēmumi bija 2 197 miljoni eiro, kas ir par 191,1 miljonu eiro vairāk, nekā šajā pašā periodā pērn. Bet lielākais pieaugums - 30,5% - ir ieņēmumos no ārvalstu finanšu palīdzības. Tas skaidrojams ar martā saņemtajiem ES fondu līdzekļiem par realizētajiem projektiem 2007. – 2013.gada plānošanas periodā.
Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi 2015. gada pirmajā ceturksnī bija 1 662 miljoni eiro. Nodokļu ieņēmumu plāns pirmajos trīs mēnešos tika izpildīts 99,7% apmērā. Plāna simtprocentīga neizpilde skaidrojama ar zemākiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un darbaspēka nodokļa ieņēmumiem, kā tas plānots.
Savukārt, salīdzinājumā ar 2014. gada pirmo ceturksni, nodokļu ieņēmumi pieauga par 92,1 miljoniem eiro jeb par 5,9%. Lielākais pieaugums bija vērojams tieši darbaspēka nodokļu ieņēmumos – iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi palielinājās par 16,8 miljoniem eiro jeb par 5,4%.
Tāpat uz kopbudžetu attiecināmie sociālo apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi pieauguši par 28,1 miljoniem eiro jeb 6,2%. Tas skaidrojams ar nodarbināto ienākumu kāpumu, kas saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem februārī pieauga par 5,7%. Tāpat par 12,2 miljoniem eiro jeb par 2,9% pieauguši PVN ieņēmumi.
Arī akcīzes nodokļa ieņēmumi pieauguši par 10,8 miljoniem eiro jeb par 6,4%. Šajā jomā lielākais pieaugums vērojams ieņēmumos tieši no naftas produktiem. To ietekmējis patērētās dīzeļdegvielas apjoma pieaugums gada pirmajos divos mēnešos.
Kopbudžeta izdevumi šī gada pirmajā ceturksnī bija 2 162,5 miljoni eiro. Salīdzinājumā ar pērnā gada pirmajiem trim mēnešiem izdevumi pieauguši par 183,5 miljoniem eiro. Lielākais izdevumu kāpums par 77 miljoniem eiro jeb par 13,5% bija sociālo pabalstu jomā.
Izdevumi pensijām šī gada pirmajos trīs mēnešos pieauguši par 43,7 miljoniem eiro jeb par 11%. Tāpat pārējie izdevumi sociālo pabalstu jomā pieauguši par 31,3 miljoniem eiro jeb par 19,9%. Tas skaidrojams ar lielākiem budžeta izdevumiem šī gada martā, jo saistībā ar Lieldienu brīvdienām pensijas tika izmaksātas savlaicīgi.
Pārējo sociālo pabalstu pieaugums skaidrojams ar sociālās apdrošināšanas pabalstu griestu atcelšanu, kā arī ģimenes valsts pabalsta apmēra palielināšanu par otro un trešo bērnu.
Minimālās darba algas paaugstināšana no 320 eiro uz 360 eiro šī gada sākumā ietekmēja budžeta izdevumu pieaugumu. Tas attiecās gan uz atalgojumiem, gan uz subsīdijām un dotācijām Veselības ministrijā, jo bija jānodrošina attiecīga ārstniecības personu darba samaksa. Izdevumi atalgojumam kopumā pieauguši par 31,5 miljoniem eiro jeb par 10,5%.
Savukārt, izdevumi subsīdijām un dotācijām pieauguši par 25,5 miljoniem eiro jeb par 6,5%. Tas galvenokārt skaidrojams ar lielāku ieguldījumu ES fondu projektu satiksmes infrastruktūras uzlabošanas, kā arī uzņēmējdarbības un inovāciju jomās.
Izdevumi par 23,9 miljoniem eiro jeb par 9,5% pieauguši arī preču un pakalpojumu jomās. Tas saistāms ar izdevumu kāpumu autoceļu atjaunošanai, nacionālo bruņoto spēku uzturēšanai, kā arī Latvijas prezidentūras ES Padomē nodrošināšanai. Par 20,1 miljonu eiro jeb par 18,6% šī gada trīs mēnešos pieauguši kapitālie izdevumi. Lielākais izdevumu pieaugums radies, realizējot ES fondu projektus augstākās izglītības iestāžu būvniecības jomā.
Tāpat Finanšu ministrija informē, ka Stabilitātes programma 2015. – 2018. gadam ir iesniegta Eiropas Komisijā. Tajā prognozētais vispārējās valdības budžeta deficīts 2015. gadā ir 362,1 miljoni eiro jeb 1,5% no iekšzemes kopprodukta.
Jau vēstīts, ka pirmo reizi piecu gadu laikā Latvija vairs nevar lepoties ar budžeta ieņēmumu plāna pārpildi. Marta vidū finanšu ministrs Jānis Reirs atzina, ka pirmajos divos mēnešos trīs lielāko nodokļu – pievienotās vērtības nodokļa (PVN), iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un sociālā nodokļa - ieņēmumi bija “ar mīnusa zīmi”, taču divi mēneši nav pietiekami ilgs laiks, lai vērtētu iemeslus.
“Gribu raudzīties optimistiski uz to, bet jāskatās, kāda bija ekonomikas izaugsme, ko varēs redzēt tikai pēc gada pirmajiem trīs mēnešiem,” atzina ministrs. Ja izaugsme būs plānotajā līmenī, bet nodokļu ieņēmumi – zemāki, tad tas radīs bažas, savukārt, ja arī izaugsme kavējusies, tad situācija ir saprotamāka, sacīja Reirs.
Latvijas Baka 2015.gadā paredzēja iekšzemes kopprodukta pieaugumu tuvu 2%.
