Bruto algas gada pieauguma temps šā gada trešajā ceturksnī pārsniedza atalgojuma gada pieauguma izaugsmi pirmajā un otrajā ceturksnī, kad tā bija attiecīgi 6,2% un 6,4%.
Šā gada trešajā ceturksnī straujāk algas palielinājās privātajā sektorā - par 8,3% gada laikā, bet sabiedriskajā sektorā kāpums par 5,4%.
Privātajā sektorā vidējā mēneša bruto darba samaksa bija 811 eiro, sabiedriskajā sektorā – 863 eiro, bet vispārējās valdības sektorā – 815 eiro.
Savukārt vidējā neto darba samaksa šā gada trešajā ceturksnī bija 611 eiro, un tā gada laikā pieauga straujāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas – par 8,2%.
Tas skaidrojams ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanos no 24% līdz 23% no šā gada 1. janvāra. No gada sākuma mainījās arī valstī noteiktā minimālā alga – no 320 līdz 360 eiro.
Šā gada trešajā ceturksnī reālā neto darba samaksa, ņemot vērā patēriņa cenu kritumu par 0,1%, gada laikā pieauga par 8,3%, kas veicināja strādājošo iedzīvotāju pirktspēju.
2015. gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo periodu pirms gada vidējā bruto darba samaksa pieauga visās jomās.
Gada laikā lielāks algu kāpums bija nozarēs, kur atalgojums bija zemāks par vidējo darba samaksu valstī: izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē kāpums par 10,6%, nekustamo īpašumu nozarē – par 10,5%, būvniecībā, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 9,3%, tirdzniecībā – par 9,0% un apstrādes rūpniecībā – par 8,8%.
Izmitināšanas un ēdināšanas, tirdzniecības, kā arī mākslas, izklaides un atpūtas nozarē darba samaksas fonds pieauga straujāk nekā darbinieku skaits. Pārējās minētajās nozarēs darba samaksas fonds gada laikā pieauga, kamēr pilnas slodzes darbinieku skaits saruka, skaidro CSP.
Baltijas valstīs visaugstākā mēneša vidējā bruto darba samaksa šā gada trešajā ceturksnī bija Igaunijā (1 045 eiro eiro), savukārt viszemākā – Lietuvā (735 eiro).
Salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni gan Latvijā, gan Igaunijā algu kāpums bija līdzīgs – attiecīgi par 7,3% un 6,9%, bet Lietuvā darba samaksa pieauga par 5,5%.
