Ja šis priekšlikums gūs deputātu atbalstu, tad var visai viegli prognozēt, ka gan iemaksu apmērs, gan dalībnieku skaits pensiju 3.līmenī strauji pieaugs. Tiek plānots, ka obligātās iemaksas trešajā pensiju līmenī obligāti būs jāveic atsevišķām nodarbināto grupām, piemēram, saimnieciskās darbības veicējiem, autoratlīdzību un lielo algu saņēmējiem.
Jāatgādina, ka Latvijas pensiju sistēma sastāv no trīs līmeņiem. Pirmie divi ir obligāti, un tajos abos kopumā tiek ieskaitīti 20% no katra algas. Jebkurš pensiju 2.līmeņa dalībnieks, ņemot vērā vien sev būtiskos kritērijus, var izvēlēties vienu pensijas plānu no 21, kurā ieguldīt daļu no savas algas. Šo naudu apsaimnieko – iegulda un arī pelna – pensiju plānu pārvaldnieki jeb pensiju fondi. Ja topošo pensionāru neapmierina sasniegtie rezultāti, gan plānu, gan pārvaldnieku iespējams mainīt. Jāpiebilst, ka konkurence uz šīs naudas apsaimniekošanu palielinās, jo tas ir no valsts puses garantēts bizness un kopējais naudas apmērs šajā pensiju līmenī stabili aug.
Savukārt pensiju 3.līmenis līdz šim bijis brīvprātīgs. Jebkurš iedzīvotājs, ja vien to vēlas, var noslēgt ar privāto pensiju fondu līgumu un uzkrāt sev kapitālu vecumdienām. Lai arī ieguldījumu apmērs pensiju 3.līmenī aug, tomēr uzskatīt, ka tas Latvijā kļuvis par iecienītu finanšu produktu, īsti nevar - pensiju 3.līmenī piedalās tikai ap 21% no 2.līmeņa dalībnieku skaita. Turklāt arī kopējais uzkrājums 3.līmenī – 391,5 miljoni - salīdzinoši ar vairāk nekā trīs miljardiem eiro lielo uzkrājumu 2.līmenī izskatās visai pieticīgs.
Šī gadsimta sākumā bija reģistrēti četri privātie pensiju fondi, kas piedāvāja 15 dažādus pensiju plānus. 17 gadu laikā privāto pensiju fondu skaits būtiski nav audzis – šī gada sākumā to bija seši, arī pensiju plānu skaita pieaugums nav ievērojams – šī gada sākumā to bija 17. Te gan jāpiebilst, ka 2010. un 2011.gadā bija sasniegts rekords – Latvijā bija reģistrēti septiņi pensiju fondi un tie piedāvāja 21 pensiju plānu. Pa šiem gadiem pieaugums dalībnieku un aktīvu ziņā tomēr ir bijis salīdzinoši ievērojamāks - 2000.gadā pensiju 3.līmenim brīvprātīgi bija pievienojušie vien nepilni septiņi tūkstoši cilvēku un kopējais aktīvu apmērs bija vien nedaudz pāri 10 miljoniem eiro.
Lai arī ilgus gadus tiek teikts, ka ierasto dzīves līmeni vecumdienās varēs saglabāt tikai tad, ja patlaban strādājošais veiks iemaksas visos trijos pensiju līmeņos, Latvijas iedzīvotāji šo veidu kā uzkrājumu veidošanu vecumdienām izvēlas diezgan kūtri.
Tam varētu būt vairāki izskaidrojumi. Pirmkārt, iedzīvotāju ienākumi nav tik lieli, lai būtu iespējams atlicināt naudu pensiju 3.līmeņa uzkrājumiem. Jāatgādina, ka patlaban līdz 500 eiro mēnesī saņem ap 35% no strādājošajiem. Teorētiski, eksperti saka, vajag sākt vismaz ar mazumiņu un atvēlēt no savas algas kaut vai 10% uzkrājumu veidošanai, tomēr realitātē dzīves situācija nereti ir cita un atlicināt no salīdzinoši nelieliem ienākumiem vēl naudu nākotnes mērķiem var vien retais.
Otrkārt, lai piesaistītu sev klientus, privātajiem pensiju fondiem pašiem jāiegulda ne mazums līdzekļu un laika skaidrošanai – kāpēc jāveic brīvprātīgi ieguldījumi tieši viņu piedāvājumā? Latvijā joprojām cilvēki ir finanšu lietās salīdzinoši maz izglītoti, turklāt arī pats piedāvājums – pensiju 3.līmenis – nebūt nav tas izdevīgākais citu ieguldījumu veidu vidū. Piemēram, 2017.gada 1.ceturksnī 3.līmeņa plānu vidējais ienesīgums bija 1,7% un tas bija tikai nedaudz lielāks par pensiju 2.līmeņa plānu vidējo ienesīgumu 1,4% (jāpiebilst, ka 2.līmeņa aktīvajos plānos bija sasniegti 2% ienesīguma).
Treškārt, Latvijā ir pieejami arī citi ieguldījuma veidi, kā uzkrāt kapitālu, tai skaitā arī labākām vecumdienām – ir iespēja brīvos līdzekļus ieguldīt vērtspapīru tirgū, pirkt nekustamo īpašumu, dārgmetālus vai mākslas priekšmetus, var naudu uzkrāt arī depozītā (2017.gada 1.ceturksnī mājsaimniecību kontos un depozītos atradās vairāk nekā 5,8 miljardi eiro) vai arī ieguldīt citos finanšu produktos. Tāpat labākas vecumdienas sev var nodrošināt, pašam mācoties un apgūstot jaunas prasmes vai investējot laiku un naudu savu bērnu izglītībā un audzināšanā.
Saeima izmaiņas nodokļu likumos pirmajā lasījumā skatīs piektdien, 21. jūlijā.
