Privātajā sektorā bija 17,8 tūkstoši brīvo darbvietu, bet sabiedriskajā – 10,4 tūkstoši. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājās par 3,5 tūkstošiem jeb 24,6%, bet sabiedriskajā sektorā - par 3,1 tūkstošiem jeb 41,4%.
No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 3,1% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 3,6%, bet privātajā sektorā – 2,9%.
2022. gada 1. ceturksnī vidējais aizņemto darbvietu skaits valstī, salīdzinot ar 2021. gada 1. ceturksni, samazinājās par 26,8 tūkstošiem, jeb 3,0%. Privātajā sektorā tas samazinājās par 16,8 tūkstošiem jeb 2,7%, bet sabiedriskajā sektorā – par 10,1 tūkstošiem jeb 3,5%.
Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku profesiju pamatgrupā – 5,0%, kvalificētu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieku pamatgrupā – 4,9% un speciālistu pamatgrupā – 4,1%.
No nozarēm visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija valsts pārvaldē – 7,4%, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē – 7,1%, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 4,1%, apstrādes rūpniecībā – 3,8%, būvniecības, transporta un uzglabāšana, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarēs – 3,6%.
Reģionos 2022. gada 1. ceturksnī visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Rīgā – 3,7% jeb 18,4 tūkstoši, savukārt viszemākais – Vidzemē (attiecīgi 1,7% un 1,0 tūkstoši).
No trijām Baltijas valstīm visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars 2022. gada 1. ceturksnī bija Latvijā – 3,1%, Igaunijā – 2,1%, bet Lietuvā tas bija 2,0%.
2022. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2021. gada attiecīgo periodu brīvo darbvietu skaits visstraujāk palielinājās Igaunijā – par 38,5%, Latvijā – par 30,3%, bet Lietuvā – par 28,3%.
