Brīvo darbvietu skaits vēl nav sasniedzis pirmspandēmijas līmeni

Šī gada 1. ceturksnī Latvijā bija 28,2 tūkstoši brīvo darbvietu. Salīdzinot ar 2021. gada 1. ceturksni, to skaits ir palielinājies par 6,6 tūkstošiem jeb 30,3%, taču pirmspandēmijas līmenis vēl nav sasniegts (vidēji 2019. gadā – 29,1 tūkstoši), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Privātajā sektorā bija 17,8 tūkstoši brīvo darbvietu, bet sabiedriskajā – 10,4 tūkstoši. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājās par 3,5 tūkstošiem jeb 24,6%, bet sabiedriskajā sektorā - par 3,1 tūkstošiem jeb 41,4%.

No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 3,1% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 3,6%, bet privātajā sektorā – 2,9%.

2022. gada 1. ceturksnī vidējais aizņemto darbvietu skaits valstī, salīdzinot ar 2021. gada 1. ceturksni, samazinājās par 26,8 tūkstošiem, jeb 3,0%. Privātajā sektorā tas samazinājās par 16,8 tūkstošiem jeb 2,7%, bet sabiedriskajā sektorā – par 10,1 tūkstošiem jeb 3,5%.

Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku profesiju pamatgrupā – 5,0%, kvalificētu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieku pamatgrupā – 4,9% un speciālistu pamatgrupā – 4,1%.

No nozarēm visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija valsts pārvaldē – 7,4%, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē – 7,1%, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 4,1%, apstrādes rūpniecībā – 3,8%, būvniecības, transporta un uzglabāšana, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarēs – 3,6%.

Reģionos 2022. gada 1. ceturksnī visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Rīgā – 3,7% jeb 18,4 tūkstoši, savukārt viszemākais – Vidzemē (attiecīgi 1,7% un 1,0 tūkstoši).

No trijām Baltijas valstīm visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars 2022. gada 1. ceturksnī bija Latvijā – 3,1%, Igaunijā – 2,1%, bet Lietuvā tas bija 2,0%.

2022. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2021. gada attiecīgo periodu brīvo darbvietu skaits visstraujāk palielinājās Igaunijā – par 38,5%, Latvijā – par 30,3%, bet Lietuvā – par 28,3%.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt