Sabiedriskajā sektorā bija 7,9 tūkstoši brīvo darbvietu, bet privātajā – 12,9 tūkstoši. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits samazinājās par 8,4 tūkstošiem jeb 39,5%, savukārt sabiedriskajā sektorā tas nedaudz palielinājās – par 0,1 tūkstoti jeb 0,7%.
Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, brīvo darbvietu skaits palielinājās par 3,8 % jeb 0,8 tūkstošiem. Privātajā sektorā tas palielinājās par 8,3 % jeb 1,0 tūkstoti, savukārt sabiedriskajā samazinājās – par 2,9 % jeb 0,2 tūkstošiem.
Avots: CSP Darbaspēka apsekojums
No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2,3% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 2,7%, bet privātajā sektorā – 2,1%.
2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, aizņemto darbvietu skaits samazinājās par 19,5 tūkstošiem jeb 2,1%. Privātajā sektorā tas samazinājās par 19,2 tūkstošiem jeb 3,0%, savukārt sabiedriskajā – par 0,3 tūkstošiem jeb 0,1 %.
Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, aizņemto darbvietu skaits palielinājās par 16,2 tūkstošiem jeb 1,8%. Privātajā sektorā tas palielinājās par 12,3 tūkstošiem jeb 2,1%, bet sabiedriskajā sektorā – par 3,8 tūkstošiem jeb 1,4%.
No visām darbvietām visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 3,7%, kā arī iekārtu un mašīnu operatoru pamatgrupā – 2,5%.
2020. gada 3. ceturksnī pieprasījums pēc darbiniekiem samazinājās visās galvenajās profesiju pamatgrupās, bet visvairāk – pēc kvalificētiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbiniekiem, iekārtu un mašīnu operatoriem un izstrādājumu montieriem, speciālistiem, vienkāršo profesiju darbiniekiem, kā arī pēc kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem.
Avots: CSP, Profesiju klasifikators
2020. gada 3. ceturksnī visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija valsts pārvaldē – 5,5%, apstrādes rūpniecības nozarē – 3,3%, veselības un sociālās aprūpes nozarē – 3,0%, transporta un uzglabāšanas nozarē 2,9%, kā arī būvniecības nozarē – 2,7%.
Reģionos 2020. gada 3. ceturksnī visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Rīgas reģionā – 2,8% jeb 14,1 tūkstotis, savukārt zemākais – Zemgales reģionā – 1,1% jeb 0,8 tūkstoši.
Salīdzinot Baltijas valstis, 2020. gada 3. ceturksnī visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars (2,3%) bija Latvijā. Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs bija zemāks – 1,4%, bet vidēji Eiropas Savienībā – 1,7%. Gada laikā brīvo darbvietu skaits visstraujāk samazinājās Latvijā – par 28,7%, Igaunijā – par 26,9%, savukārt Lietuvā tas pieauga – par 0,8%.
