Brīvo darbvietu skaits 1.ceturksnī samazinājies par 35,5%

2020. gada 1. ceturkšņa beigās Latvijā bija 18 500 brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, to skaits ir samazinājies par 10 200 jeb 35,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Sabiedriskajā sektorā bija 7 900 brīvo darbvietu, bet privātajā – 10 600. Gada laikā sabiedriskajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājās par  100 jeb 1,5 %, bet privātajā samazinājās par 10 300 jeb 49,2%.

Brīvo darba vietu skaits un bezdarba līmenis

Attēls: Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati

No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 2,7%, bet privātajā – 1,7%.

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, aizņemto darbvietu skaits privātajā sektorā palielinājās par 1200 jeb 0,2 %, bet sabiedriskajā – samazinājās par 1200 jeb. – 0,4 %. Līdz ar to valstī kopā aizņemto darbvietu skaits palika nemainīgs.

Aizņemtās un brīvās darbvietas pa sektoriem

Attēls: Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati

No visām darbvietām visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 3,2%, speciālistu pamatgrupā, kā arī iekārtu un mašīnu operatoru pamatgrupā – 2,2%.

Covid-19 krīzes ietekmes rezultātā pieprasījums pēc darbiniekiem samazinājās visās galvenajās profesiju pamatgrupās, izņemot vadītājus. Visvairāk tas samazinājies kvalificētiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbiniekiem, pakalpojumu un tirdzniecības darbiniekiem, iekārtu un mašīnu operatoriem un izstrādājumu montieriem, kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem, speciālistiem, vienkāršu profesiju darbiniekiem, kalpotājiem un vecākajiem speciālistiem.

Brīvās darbvietas pa profesiju pamatgrupām

Attēls: Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati

2020. gada 1. ceturksnī visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija ieguves rūpniecības nozarē – 12,6%, valsts pārvaldē – 6%, būvniecības nozarē – 3,3%, veselības un sociālās aprūpes nozarē – 2,7%, kā arī apstrādes rūpniecības nozarē – 2,4%.

No visām darbvietām reģionos 2020. gada 1. ceturksnī visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Rīgas reģionā – 2,5% jeb 12 500, savukārt zemākais – Zemgales reģionā – 1% jeb  700.

Salīdzinot ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, Latvijā 2020. gada 1. ceturksnī bija visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars – 2% (Lietuvā – 1,1%, Igaunijā – 1,4%), bet visstraujākais brīvo darbvietu skaita kritums salīdzinājumā ar 2019. gada 1. ceturksni. Lietuvā brīvo darbvietu skaits gada laikā samazinājās par 21,5%, Igaunijā – par 25%, bet Latvijā – par 35,5%.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti