Tostarp sabiedriskajā sektorā bija 6 800 brīvu darbavietu, bet privātajā – 15 900. Privātajā sektorā brīvo darbavietu skaits gada laikā palielinājies par 5 000 jeb 45,3%, bet sabiedriskajā – par 700 jeb 12%.
No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) pagājušajā gadā 2,4% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 2,3%, bet privātajā sektorā – 2,5%.
Visaugstākais brīvo darbavietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 4% no visām darbavietām šajā pamatgrupā, kā arī iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru pamatgrupā – 3%. Gada laikā straujāk audzis pieprasījums pēc iekārtu un mašīnu operatoriem un izstrādājumu montieriem, pakalpojumu un tirdzniecības darbiniekiem, kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem, vienkāršu profesiju darbiniekiem un kalpotājiem. Savukārt brīvo darbavietu skaits gada laikā ir samazinājies vadītāju pamatgrupā.
2018. gadā visaugstākais brīvo darbavietu īpatsvars kopējā darbavietu skaitā atbilstošā nozarē bija valsts pārvaldē – 4,9%, būvniecības nozarē – 3,5%, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 3,2%, apstrādes rūpniecības nozarē – 2,9% un vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta nozarē – 2,8%.
2018. gadā augstākais brīvo darbavietu īpatsvars bija Rīgas reģionā – 2,8% no visām darbavietām reģionā jeb 14 300, savukārt zemākais Vidzemes reģionā – 1,3% jeb 800.
Savukārt aizņemto darbavietu skaits pērn salīdzinājumā ar 2017. gadu pieauga par 9 500 jeb 1,1%, tostarp privātajā sektorā – par 8 500 jeb 1,4%, bet sabiedriskajā – par 1 000 jeb 0,3%.
Pēc CSP metodoloģijas, par brīvu darbavietu tiek uzskatīta no jauna radīta vai esošā algota darbavieta, kas ir atbrīvojusies vai atbrīvosies tuvākajā laikā, un darba devējs veic aktīvus soļus, lai atrastu piemērotu kandidātu ārpus sava uzņēmuma, un gatavs to aizpildīt nekavējoties vai tuvākajā laikā. Aizņemto un brīvo darbavietu aprēķiniem statistikas pārvalde izmanto uzņēmumu iesniegtos statistikas pārskatus un Valsts ieņēmumu dienesta datus.
