Salacgrīvas novadam ir otrā garākā jūras piekrastes teritorija Latvijā aiz Ventspils novada, tāpēc pieejamo zivju resursu dēļ pašsaprotama vienmēr bijusi zivju pārstrāde.
Bet nu uzņēmuma oficiālie neto zaudējumi pagājušajā gadā sasniedz 759 000 eiro. Tas ietekmē arī uzņēmuma darbiniekus.
Nadežda Ņikitina “Brīvajā vilnī” strādā jau 20 gadus, agrāk ik vasaru bija mēneša atvaļinājums, bet jau otro gadu ražotne darbu pārtrauks uz visu vasaru.
“Bezdarbniekos iesim atpūsties. Un pēc tam atkal atpakaļ. Citu variantu nav, mums tikai viena ražotne ir, vairāk nav. Kaut kur braukt citur – arī neizdevīgi,” stāsta Nadežda Ņikitina.
“Brīvā viļņa” tehnoloģiskā procesa kontrolieris Henrijs Babris atklāja, ka iepriekš “cehā mums strādāja nedaudz virs 200 cilvēkiem, pašreiz mums cehā ir aptuveni puse cilvēku, kas strādā, jo nepietiek pretim pasūtījuma”.
Ar vietējiem pasūtījumiem vien zivju konservu ražotne pastāvēt nespēj, arī agrāk tie bija vien 5-9% no kopējā apjoma. Tagad darbu šeit plāno tā, lai katru dienu būtu, ko darīt, pastiprināti meklē arī jaunus tirgus un produkciju sūta uz Meksiku, Ēģipti, arī Ķīnu, bet strauju attīstību no šiem tirgiem pagaidām gaidīt nevarot, un situācija Ukrainā un citās bijušajās Padomju Savienības republikās vēl joprojām ir par iemeslu uzņēmuma zaudējumiem.
“Brīvā viļņa” valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris stāsta, ka “visā postpadomijā, ņemot vērā Krievijas rubļa kritumu un arī to, kas notiek ar valūtas kariem, cilvēki nevar atļauties nopirkt, un neviens nav gatavs uzņemties risku pasūtīt, jo nezin, kāda rīt būs valūtas cena”.
Šprotu eksports uz pašu Krieviju no iepriekšējās vasaras ir aizliegts, bet nu gaidāma Krievijas pārtikas drošības uzraugu ierašanās. Tie sola lemt par iespējamo eksporta aizlieguma atcelšanu, bet “Brīvajā vilnī” skaidrības pa to, kādas pārbaudes veiks, vēl nav.
Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs atzīst, ka “jebkurš ekonomiskais trieciens “Brīvajam vilnim” ir trieciens arī pašvaldībai”.
“Un, patiesību sakot, es domāju, ne tikai pašvaldībai, bet tas ir patiesībā arī valsts jautājums,” piebilst Straubergs.
Kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā nu vairs palikušas vairs pa vienai zivju konservu ražotnei, un, kā teic Salacgrīvā, arī Latvijā šajā nozarē ir uzņēmumi, kuru pastāvēšana ļoti apdraudēta.
Jau ziņots, ka pērn uzņēmums apturēja ražošanu no maija līdz augustam, bezdarbniekos reģistrējās aptuveni 300 bijušo “brīvvilniešu”, bet uzņēmuma vadība aktīvi nodarbojās ar produkcijas noieta tirgu meklējumiem.
Pērn jūnija sākumā stājies spēkā Krievijas noteiktais aizliegums zivju un zivju produkcijas importam no Latvijas un Igaunijas. Pirms tam maijā "Rosseļhoznadzor" inspicēja piecus zivju pārstrādes uzņēmumos Latvijā un četrus - Igaunijā. Lielākoties tie bija šprotu ražotāji.
Krievija jau 2014.gada augustā uz gadu noteica lauksaimniecības un pārtikas produkcijas importa aizliegumu no Eiropas Savienības un citām valstīm, kas pret Krieviju ir vērsušas sankcijas saistībā ar krīzi Ukrainā.
