“Brīvais vilnis” savu produkciju eksportē uz 40 pasaules valstīm, viens no jaunākajiem tirgiem ir Japāna.
Lai arī daļa zivju pārstrādes uzņēmumu krīzi nozarē neizturēja un savu darbību izbeidza, konkurence par klientiem joprojām ir liela, bet pieprasījums pēc zivju konserviem jūtami pieaudzis arī Latvijā.
Uzņēmumā atzīst, ka iespēju atgriezties Krievijas tirgū vairs negaida, turklāt līdz ar šīs valsts noteikto embargo atrasti stabilāki pircēji.
“Nav tik izteikta sezonalitāte, ar Krieviju bija izteikta sezonalitāte, jo visi lielie apjomi vienmēr gāja novembrī, decembrī, pirms Jaunā gada, un tad bija klusāks. Šobrīd mēs tik ļoti neizjūtam tādas svārstības pieprasījumā, vairāk vai mazāk ir izlīdzināts šis pieprasījums pa visiem mēnešiem gadā,” stāstīja AS “Brīvais vilnis” izpilddirektors Māris Trankalis.
Zivju resursu konservu ražošanai šobrīd pietiek, zivis tiek iepirktas arī ārvalstīs, taču lielākoties piegādātāji ir vietējie zvejnieki.
Ražošanu ļoti ietekmē arī norises dabā, piemēram, šogad siltās ziemas dēļ bija jārēķinās ar īsāku brētliņu sezonu.
“Ļoti ātri brētliņas sāka baroties, attiecīgi šprotu grupai viņa nav derīga, jau sezona beidzās, bet nu pagaidām ir tā, ka mēs esam sakrājuši pietiekamu daudzumu saldētas izejvielas, tā kā es domāju, ka pietiks. Šobrīd sākas stāvvadu reņģe, un mēs daļai produkcijas tieši izmantojam pašreiz stāvvadu reņģi, vietējie zvejnieki ar laivām tepat pie piestātnes nāk nodot zivis, un mēs uzreiz arī pieņemam,” stāstīja AS “Brīvais vilnis” valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.
Šobrīd šis ir novada un arī plašākas apkārtnes lielākais darba devējs, nodrošinot aptuveni 280 darba vietas, turklāt liela daļa strādājošo ir sievietes pirmspensijas vecumā, kam citur darbu atrast būtu sarežģīti.
Darbinieces ar teju 40 gadu stāžu uzņēmumā atceras dažādus laikus, kādi piedzīvoti.
“Bija ļoti grūti laiki, bija viens gadījums tāds, ka mums algu izmaksāja konservos, tas bija sen, sen vēl, man liekas, tie bija pēdējie padomju gadi. Bija ļoti liela krīze. Tā kā ir pārciestas vairākas krīzes, bet veiksmīgi,” atcerējās AS “Brīvais vilnis” ilggadēja darbiniece Daiga Gaile.
“Tikai divu veidu kārbās pakojām, numur trīs un numurs divi bija, kad es šeit sāku strādāt. Tagad jau ir ļoti daudz to iepakojumu, bija arī tie jāapgūst un jāiemācās. Bet pārsvarā es strādāju uz vēršanu tagad,” stāstīja AS “Brīvais vilnis” ilggadēja darbiniece Anita Strausa.
Salacgrīvas izaugsme ir cieši saistīta ar “Brīvā viļņa” attīstību - uzņēmuma celts ir gan pilsētas kultūras nams, gan bērnudārzs, arī dzīvojamās mājas, izbūvēta infrastruktūra.
Jubilejas pasākums bija iespēja darbiniekiem sanākt kopā un pakavēties atmiņās par šeit nostrādāto laiku, savukārt uzņēmumam šo izmantot kā atskaites punktu atkal jaunu mērķu sasniegšanai.
