Lielbritānijas Nacionālā statistikas biroja dati liecina, ka pirmajā ceturksnī valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) sarucis par 2,2%, kas ir lielākais kritums kopš 1979. gada. Kritums bija nedaudz lielāks, nekā sākotnēji tika paredzēts un tas skaidrojams ar Covid-19 pandēmiju un tās dēļ ieviestajiem stingrajiem ierobežojumiem.
Lielbritānijas ekonomika otrajā ceturksnī oficiāli nonāca recesijā, sarūkot par 20,4%, salīdzinot ar šā gada pirmajiem trim mēnešiem, un šī ir pirmā recesija Lielbritānijā 11 gadu laikā,
Kā sarunā ar Latvijas Radio pauda Apvienotās Karalistes Imperiālās koledžas Biznesa skolas finanšu ekonomikas profesors Deivids Mailzs, krīze, līdzīgi kā citas pasaules valstis, Lielbritāniju skārusi smagi, iedragājot daudzus sektorus.
"Īsā atbilde uz to, cik smagi Covid-19 dēļ cietusi Lielbritānijas ekonomika, ir tāda, ka līdzīgi kā citās valstīs trieciens ir bijis ļoti spēcīgs. Smagāk skartās nozares ir, piemēram, mazumtirdzniecība, veikali, restorāni, kinoteātri, sporta nozare, viesnīcas un tūrisms kopumā, kā arī aviokompānijas. Arī automašīnu ražošana un tirdzniecība. Būtībā ir skarts plašs nozaru saraksts, kas nav pārsteidzoši, jo vēl pirms dažām nedēļām ekonomikā vēl bija ļoti stingri ierobežojumi," sacīja Mailzs.
Ierobežojumu mīkstināšana, lai atvērtu ekonomiku, daudzās valstīs patiesi notiek jau kādu laiku un izņēmums nav arī Lielbritānija. Tomēr pagaidām ir grūti pateikt, cik ātri no tā atgūstas ekonomika. Kā uzskata Mailzs, kurš vairākus gadus bijis arī Anglijas Bankas Monetārās politikas komitejas loceklis, pagaidām novērojama drīzāk lēna aktivitāte.
"Lielbritānija ir bijusi lēna ierobežojumu ieviešanā, un tā ir lēna arī to atcelšanā. Cilvēki joprojām ir ļoti nervozi.
Piemēram, pārdošanas apjomi veikalos nav īpaši palielinājušies. Viesnīcas un restorāni vēl ir diezgan tukši, cilvēki pārsvarā joprojām nedodas uz darbu, un lielo pilsētu centros vēl ir diezgan kluss. Tādēļ veikali, kas pārdeva cilvēkiem pirms vai pēc darba dažādas preces, tagad ļoti cieš. Līdz ar to pagaidām atkopšanās šķiet drīzāk lēna," vērtēja profesors.
Runājot par nākotnes prognozēm, tās ir dažādas. Anglijas Banka paredzējusi, ka britu ekonomika šogad saruks par 9,5%.
Banka paziņoja, ka Lielbritānija joprojām saskaras ar visstraujāko recesiju, kāda reģistrēta, un izaugsmes perspektīvas šobrīd "neierasti neskaidras".
Banka sagaida, ka Lielbritānijas ekonomika nākamgad pieaugs par 9%, bet 2022. gadā - par 3,5%. Daži uzskata, ka zināma atkopšanās būs jau šā gada trešajā ceturksnī. Viens no tiem ir Imperiālas koledžas profesors. Viņš norādīja arī uz vairākiem nezināmajiem, tostarp iespējamu strauju bezdarba pieagumu, kas šobrīd ir ap 4%.
"Droši vien būs zināma atkopšanās trešajā ceturksnī, bet ierobežota. Un ir ļoti maz ticams, ka ekonomika atkopsies līdz 2019. gada beigu līmenim ātrāk nekā nākamā gada vidū vai pat vēl vēlāk.
Viens no galvenajiem nezināmajiem ir tas, cik daudzi mazie uzņēmumi ir tik smagi cietuši, ka tie vairs nespēs atsākt darbību.
Tāpat ļoti neskaidrs ir tas, cik augsts būs bezdarbs. Tas tādēļ, ka valdība ir atbalstījusi cilvēkus, kas nav spējuši strādāt, un maksājusi tiem algas, bet šis atbalsts tiks mazināts un pastāv bažas, ka liela daļa no 9 miljoniem iedzīvotāju, kas ir saņēmuši šo atbalstu, vairs netiks paņemti atpakaļ to līdzšinējās darbavietās. Nezinām, cik slikti tas izvērtīsies, bet tas varētu nozīmēt, ka bezdarbs līdz gada beigām pieaugs būtiski. Tas bija zems pirms krīzes un nav īpaši kāpis šo atbalsta pasākumu dēļ," stāstīja Mailzs.
Jaunākie dati liecina, ka laikā no aprīļa līdz jūnijam nodarbinātība Lielbritānijā piedzīvojusi lielāko kritumu pēdējās desmitgades laikā.
Mailzs norādīja, ka, viņaprāt, valdība bijusi sekmīga, sniedzot ienākumu atbalstu tiem, kuru uzņēmumi nespēja tos nodarbināt.
Tas bijis labs solis un valdība kopumā sniegusi labu atbalstu Lielbritānijas iedzīvotājiem. Tomēr, kā atzina eksperts, tā bijusi ļoti dārga palīdzība, ko vairs nav iespējams sniegt. Šī atbalsta samazināšana tuvāko mēnešu laikā varētu būt laiks, kurā britu skats uz to, cik efektīva bijusi valdība, sāks šķobīties.
Kā liecina jūlija beigās publicēta Londonas Ekonomikas augstskolas situācijas analīze, dubultu triecienu Lielbritānijas ekonomikai radīs breksits. Savukārt Mailzs domā, koronavīrusa radītās sekas britu ekonomikai būs krietni lielākas.
"Ekonomiskais trieciens, ko izraisījis vīruss būs daudz lielāks, nekā breksits. Es nedomāju, ka īstermiņā breksits "palīdzēs", bet es domāju, ka ļaunums, ko tas nodarīs, būs mazs, salīdzinot, kādu ir nodarījis vīruss un ierobežojumi," teica ekonomikas profesors.
Pētījuma autori norādījuši, ka breksita dēļ cietīs tie sektori, kurus pandēmija nav skārusi smagi, jo to darbinieki var strādāt arī attālināti. Šādu uzņēmumu vidū ir, piemēram, "Google", "Vodafone" un "Rolls-Royce". Breksits radīs šķēršļus dažādu preču vai pakalpojumu kustībai, farmācijas uzņēmumiem, bankām, automašīnu ražotājiem vai apģērbu importētājiem. Kā minēts analīzē, breksita un koronavīrusa "vienlaicīgā ietekme" būs jūtama no rudens, kad jau pieminētā valsts atbalsta programma bezdarbniekiem beigsies.
