Labrīt

Ievērojami pasaules kinorežisori aicina Krieviju atbrīvot Sencovu

Labrīt

Krievijas spēku militārās mācības Piedņestrā - nesaskaņotas un provokatīvas

Britu advokāts: ES banku uzraudzības un glābšanas sistēma jāpilnveido

Britu advokāts: ES banku uzraudzībā ir problēma ar subjektivitāti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Ir pagājuši jau aptuveni divi mēneši, kopš ir uzsākta “ABLV” bankas kontrolētā pašlikvidācija. Šo procesu, kā arī tiesvedību starp “ABLV Bank” lielākajiem akcionāriem un Eiropas Centrālo banku, daudzi ar lielu interesi vēro ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Viens no tiem Londonas advokāts Ričards Īsts. Viņa klientiem, tāpat kā “ABLV Bank” vadībai, arī ir pretenzijas pret to, kā Eiropas finanšu uzraugi pieņem savus lēmumus.

Ja mēs vēlamies, lai banku kontrole Eiropas Savienībā būtu efektīva, finanšu uzraugiem ir jāmaina attieksme un jāspēj labāk pamatot pieņemtos lēmumus. Tā sarunā ar Latvijas Radio norāda advokāts Ričards Īsts. Viņš ir viens no vadošajiem partneriem Londonas advokātu birojā “Quinn Emanuel” un pārstāv atsevišķu akcionāru intereses Spānijas “Banco Popular” lietā.

Lai gan “Banco Popular” un “ABLV” bankas gadījumi ir visai atšķirīgi, abi ir izsaukuši jautājumus par atbildīgo Eiropas finanšu uzraugu rīcību. Un abu banku akcionāru pārstāvji ir iesūdzējuši Eiropas Savienības Tiesā Vienotā noregulējuma valdi.

Īsts uzsver, ka viena no problēmām pastāvošajā uzraudzības sistēmā ir subjektivitāte lēmumu pieņemšanā par to, vai banka ir vai nav jāglābj.

“Lai arī atbildība ir sadalīta visai skaidri, problēma slēpjas tajā, ka bankas stāvokļa izvērtēšanas process lielā mērā balstās uz subjektīviem spriedumiem un jēdzieniem, kuru pielietojums konkrētajās situācijās nav līdz galam izstrādāts vai pat līdz galam pārdomāts. Tādēļ pašreiz ir ārkārtīgi grūti paredzēt, kā Vienotā noregulējuma valde varētu rīkoties vienā vai otrā gadījumā,” norāda Ričards Īsts.

Kā zināms, Vienotā noregulējuma valde, kas atrodas Briselē, ir atteikusies glābt “ABLV Bank”, jo secināja, ka tās bankrots neatstās būtisku ietekmi uz vietējiem noguldītājiem vai ekonomiku. Turpretī “Banco Popular” gadījumā tika pieņemts lēmums banku glābt un pārdot to konkurentam “Santander” par vienu eiro. Lai arī šādā veidā vienkāršie noguldītāji un arī nodokļu maksātāji tika pasargāti, bankas akcionāriem radās aptuveni divus miljardus eiro lieli zaudējumi. Tādēļ “Banco Popular”, līdzīgi kā “ABLV”, apšauba lēmumu pieņemšanas procesu.

“Ja mēs gribam, lai šī sistēma paliktu spēkā un strādātu labāk, mums visiem ir jāsaprot, kas īsti ir noticis un jāmācās no iepriekšējām kļūdām. Bet “Banco Popular” gadījumā problēma ir tajā, ka Vienotā noregulējuma valde un Eiropas Komisija aktīvi strādā, lai liegtu mums pieeju informācijai. Un es uzskatu, kas tas ir ārkārtīgi nepareizi, jo, manuprāt, šādi viņi apšauba visa procesa leģitimitāti,” saka Īsts.

Advokāts uzsver, ka viņi jau aptuveni gadu neveiksmīgi mēģina piekļūt informācijai, kas bija par pamatu Vienotā noregulējuma valdes lēmumam iesaistīties bankas glābšanā un pārdot to konkurentam par simbolisku samaksu.

Problēmas esošajā sistēmā saskata arī kontroles dienesti. Vienotā uzraudzības mehānisma vadītāja Daniela Nuī ir atzinusi, ka

daļu sarežģījumu rada atšķirības starp Eiropas Savienības un vietējiem valstu likumiem. Tās liek dažāda līmeņa uzraugiem un tiesām ņemt vērā atšķirīgus kritērijus, izvērtējot banku finanšu stabilitāti.

Savukārt britu advokāts Īsts atgādina, ka esošā eirozonas banku uzraudzības un glābšanas sistēma ir salīdzinoši jauna. Tādēļ tās mehānismi vēl nav paspējuši izturēt laika pārbaudi:

“Atcerieties, kādēļ tika radīta esošā sistēma. Tā tapa pēc 2008.gada finanšu krīzes, kad par nodokļu maksātāju naudu tika glābtas daudzas bankas un finanšu iestādes. Tādēļ jaunās sistēmas galvenā ideja ir, ka pirmajiem par visu būtu jāmaksā privātajiem investoriem, nevis nodokļu maksātājiem. Līdz ar to tika ieguldīts liels darbs, lai bankas būtu stabilākas, lai to rīcībā būtu vairāk līdzekļu, ko var izmantot problēmsituācijās. Tomēr ir jāapzinās, ka šī sistēma ir fundamentāli atšķirīga no tās, kas ir pastāvējusi iepriekš.”

Ir skaidrs, ka “ABLV” tiesvedību ar Eiropas Centrālo banku un Vienotā noregulējuma valdi ar interesi vēros daudzi Eiropā, jo šis spriedums var palīdzēt ieviest skaidrību par to, kā un kad tiek vai netiek glābtas komercbankas un kuram par to ir jāpieņem lēmums. Bet jau tagad pie izmaiņām esošajā kārtībā sola strādāt arī atbildīgās Eiropas Savienības iestādes.

KONTEKSTS:

"ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 26.februārī pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju pēc reputācijas problēmām, ko komercbanka piedzīvoja pēc tam, kad ASV paziņoja par "ABLV Bank" iespējamu iesaisti naudas legalizēšanas shēmās. Banka šos pārmetumus noliedz. "ABLV Bank" marta sākumā Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) iesniedza pašlikvidācijas plānu. Iesnieguma projektu sagatavoja bankas akcionāru sapulces ievēlētie likvidatori. Plānu FKTK akceptēja 12.jūnijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti