Riska kapitāla fonda „Imprimatur Capital" vadītājs Tobijs Mūrs ir viens no tiem britu uzņēmējiem, kurš pirms vairākiem gadiem saskatīja iespējas Latvijā un sāka ieguldīt naudu uzlecošās, tā sauktajās „start up" kompānijās, kuras attīstās augstskolās vai zinātnes institūtos. Viņš secināja, ka Latvijas izglītības sistēma veido labu bāzi zinātnei un jaunākajām tehnoloģijām, un tieši pēc krīzes laiks Mūra biznesam devis vislielākās iespējas.
„Pēdējos trijos gados, kad daudzi cilvēki zaudēja darbu lielās kompānijās, viņiem vajadzēja domāt par ko jaunu, un daži sāka vienkāršu vai jauno tehnoloģiju biznesu. Un mums kā investoriem tas bija labs laiks, kad būt klāt un izvēlēties biznesu, ko atbalstīt," atceras Tobijs Mūrs.
Viņš secina, ka pēdējos gados notikušas arī vairākas pārmaiņas, kas tādam uzņēmējam kā viņš, palīdz nostiprināties: „Nesen daudz aktīvākas ir kļuvušas valsts aģentūras un programmas, kas radījušas arī attiecīgu infrastruktūru, fiziskas vietas, kur cilvēki var sanākt, apmainīties ar idejām, diskutēt. Tas ir ļoti labi tādiem investoriem kā mēs, jo arvien vairāk cilvēku šā iemesla dēļ vēlas sākt biznesu."
Biedē darbaroku trūkums
Latvija ārvalstu investoriem ir interesanta laikā, kad uzņēmēji meklē iespējas ieguldīt naudu ar pēc iespējas lielāku atdevi un mazāku risku, secina izdevuma „The Economist" žurnālists un Latvijas un Baltijas labs pazinējs Eduards Lūkass. Mūsu valsts abas šīs iespējas šobrīd piedāvājot, taču ir virkne lietu, kas ārzemju ekonomistus un uzņēmējus par Latviju joprojām dara piesardzīgus, un viena no tām ir – darba roku trūkums. Ziņas par to, ka Latviju pamet liels skaits iedzīvotāju, investoram nav vilinošas.
„Ir ļoti daudz bažu par strauju izaugsmi un ļoti strauju kritumu, kādu mēs Latvijā pieredzējām nesen. Un Latvijai tagad ir jāpierāda, ka tā var noturēt stabilitāti. Satrauc arī darba roku trūkums, jo ļoti daudzi latvieši ir devušies strādāt uz ārzemēm. Ja Latvijai ir laba gaisa un jūras satiksme, tad dzelzceļa un ceļu savienojums ar Rietumeiropu nav tik labs. Un, protams, vienmēr ir nedaudz bažas par Krieviju, jo mēs redzam, ka notiek tirdzniecības karš Krievijai ar Lietuvu, un nav teikts, ka nākamais nebūs ar Igauniju vai Latviju," spriež Eduards Lūkass.
Satrauc bankas un nerezidentu noguldījumi
No potenciālo investoru puses Londonā dzirdami jautājumi par to, kas īsti notiek ar Latvijas bankām un nerezidentu noguldījumiem. Kā un vai mūsu bankas varētu ietekmēt Kipras valdības lēmums atcelt ierobežojumus kapitāla plūsmai, kas Kipras centrālajā bankā tika noteikts pēc krīzes draudiem. Tā kā Kipras finanšu iestādās glabājas liels daudzums Krievijas biznesa naudas, uzņēmēji Londonā vēlas saprast, vai tā pēc vārtu atvēršanas strauji neieplūdīs Latvijas bankās. Britu avīzes šo tematu visai daudz ir cilājušas.
Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs to dēvē par zināmu greizsirdību no britu finanšu institūciju puses, tā kā liela daļa Kipras naudas ieplūst arī britu ārzonās.
Viens no tematiem, kas britus interesē, ir arī eiro - un no banku stabilitātes viedokļa, proti, kā Latvija spēs pielāgoties Eiropas Centrālās bankas nosacījumiem un vai mūsu bankas varēs izturēt tā sauktos stresa testus. Lielbritānija, kur par eiro vairumā ir negatīvs viedoklis, Latvijas pievienošanos vienotās valūtas zonai kā lielu problēmu nesaskata, drīzāk pretējo - to novērtē. Tomēr grib būt pārliecināta, ka esot eirozonā, Latvija spēs saglabāt un demonstrēt stabilu ekonomikas attīstību.
„Mēs neesam eirozonā un negrasāmies tai pievienoties. Taču divas lietas mums ir svarīgas. Pirmkārt, lai eirozona ir stabila, sekmīga valūtas apvienība un lai tās dalībnieces to arī skaidri apliecina. Otrkārt, Eiropas kopējais tirgus mums joprojām ir ļoti svarīgs gan preču, gan pakalpojumu ziņā, un britu valdība šajā ziņā to vienmēr skaļi uzsvērusi," norādīja britu tirdzniecības ministrs Lords Grīns.
Vieta, no kurienes sasniegt pasaules tirgu
Ekonomists Eduards Lūkass uzskata, ka Latvijas potenciāls slēpjas iespējā piesaistīt tādu kompāniju interesi, kas Latviju uzvēlas par vietu, no kurienes sasniegt pasaules tirgu.
„Iekšzemes kopprodukts nav pati svarīgākā lieta, tādēļ, ka Latvijas stāsts nav par divu, bet gan 300 miljonu cilvēku liela tirgus sasniegšanu. Ja jums ir kafijas veikaliņš Rīgā, tad jūs, protams, to tirgojat tūristiem, taču - ja Rīgā izveidojat kādas lielas, starptautiskas kompānijas pakalpojumu centru, tad jūs strādājat ar pircējiem un klientiem visā pasaulē. Līdz ar to fakts, ka Latvija cilvēku skaita un platības ziņā ir salīdzinoši maza valsts, nav būtisks," skaidro Eduards Lūkass.
Pēc kopējā preču tirdzniecības apgrozījuma Lielbritānija ieņem 11. vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. Taču šogad kopējais preču tirdzniecības apgrozījums un eksports ar Lielbritāniju ir samazinājies. Tas saistīts ar krīzi uzņēmumā „Liepājas metalurgs".
Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 1000 uzņēmumu ar britu kapitālu. Īpaši pirms krīzes britu uzņēmēji ieguldījuši nekustamajos īpašumos, tagad arvien vairāk ražošanā, pakalpojumos un kokrūpniecībā.
Latvijas investoru interese joprojām par Lielbritāniju ir lielāka nekā britu par mums, un tā turpina augt.
Patlaban Apvienotajā Karalistē ir biroji ir tādām kompānijām, kā, piemēram, „Latvijas fnieris", „Skonto būve". Pirms nedēļas Londonā ar investoriem tikās Latvijas valdības delegācija, britu uzņēmējiem piedāvājot iegādāties avio kompāniju „airBaltic" un banku „Citadele". Briti ar lēmumu nesteidzas. Eksperti investorus Apvienotajā Karalistē raksturo kā piedzīvojumu meklētājus, proti ar drosmīgām idejām un atvērtus pasaulei, taču tajā pašā laikā kā ļoti konkrētus un praktiskus cilvēkus, kam interesē skaidrs rezultāts.
60 miljonu iedzīvotāju lielo tirgu kāro daudzi, un tajā izsisties nav viegli. Latvijas gadījumā, kā norāda eksperti, uzņēmējiem tas prasa arī lielu kapitālu un naudas līdzekļus, arī strādājot pie atpazīstamības, un tas bieži vien ir mūsu uzņēmumu lielākais šķērslis.
