Tiek lēsts, ka katru gadu nesamaksāto nodokļu dēļ ES valstu kabatai garām iet vismaz triljons eiro. Nauda pazūd gan uzņēmumu melnajās kasēs, gan ārzonās, kur Eiropas bagātnieki, cenšoties izvairīties no nodokļiem, glabā vērienīgu peļņu. Ir īstais brīdis pret to vērsties, paziņojis Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs, krāpšanos ar nodokļiem nosaucot par nopietnu noziegumu.
Sanāksmē Briselē valstu vadītāji vienojās par vairākiem punktiem - pārskatīt starptautisku kompāniju reģistrēšanas nosacījumus, likumus pret naudas atmazgāšanu un savstarpēju sadarbību tirdzniecības un pievienotās vērtības nodokļu lietās. Kā arī nolēma līdz gada beigām ieviest iespējas apmainīties ar banku informāciju, nolūkā laikus pamanīt nodokļu nemaksātājus. Tiek solīts, ka banku kontu informācija būs ierobežota un specifiska.
Par šādu caurspīdīgumu nav priecīga Luksemburga un Austrija, kas ļoti sargā savu banku sektoru no jebkādas liekas atklātības. Luksemburgas premjerministrs Žans Klods Junkers gan sacīja, ka Luksemburga pievienosies Eiropas nosacījumiem, taču uzskata, tādā gadījumā šī ietekme ir jāpaplašina.
„Luksemburga 2015. gada janvārī ieviesīs informācijas apmaiņas nosacījumus tāpat kā visas citas Eiropas Savienības dalībvalstis, taču mēs stingri atbalstām, lai šīs direktīvas mērogi būtu paplašināti un tie attiektos arī uz tādām valstīm kā Šveice,” Luksemburgas premjers. Viņa piesauktā Šveice, kā arī Lihtenšteina, Monako, Sanmarino un Andora ir pazīstamākās Eiropas bagātnieku nodokļu oāzes.
Arī Latvija pievienosies datu apmaiņai ar pārējo Eiropu, norādīja premjerministrs Valdis Dombrovskis (V).
Vairāki eksperti gan pauduši, ka gaidījuši no līderu sanāksme stingrākus lēmumus tieši cīņā ar naudas noguldījumiem ārzonās, arī Eiropas Komisijas prezidents Žozā Manuels Barrozo izteicies, ka gaidījis precīzāku samita iznākumu.
Paredzams, ka šai problēmai no jauna un jau starptautiskā līmenī pievērsīsies G8 valstu sanāksmē, kas jūnija vidū notiks Ziemeļīrijā.
