Eksperti norāda, ka šajās debatēs iegūst arī Latvija, jo Eiropas Savienība gatavojas pārskatīt situāciju, kad naudas trūkuma dēļ Eiropas Savienības budžetā valstis laikus nesaņem Eiropas Savienības garantētos fondu maksājumus.
Lielbritānijas finanšu ministrs Džordžs Osborns Briselē ieradāsm apņēmības pilns nepieļaut pašmāju vēlētāju vidū tik nepopulāro soli - Eiropas Savienības prasību kopējā budžetā iemaksāt vēl divus miljardus eiro.
Jau nedēļām Lielbritānijas prese un politiķi skaļi kritizējuši šo prasību, sakot, ka Brisele aplaupa viņu budžetu un nodokļu maksātāju maciņus. Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons draudēja ar nopietnām sekām, ja Brisele Londonas prasībās neieklausīsies. Pēc tautsaimniecības sasniegumu un ienākumu pārrēķināšanas arī Nīderlandei, Somijai, Grieķijai un Īrijai pienākas iemaksāt Eiropas Savienības budžetā papildu naudu.
Taču pēc garām un smagām sarunām Lielbritānijas finanšu ministrs pameta sarunu telpu, norādīdams, ka panācis to, ka Lielbritānijai vismaz pusi no maksājumu daļas dzēš, savukārt pārējo valsts varēs Eiropas Savienībai atdot pa daļām līdz nākamā gada septembrim, nevis līdz 1.decembrim, kā bija paredzēts iepriekš.
To, vai tiešām Lielbritānijai puse parāda ir dzēsta, pilnībā apstiprināt vēl nevar, taču Eiropas Komisijas viceprezidente, par budžetu atbildīgā Kristalīna Georgijeva piektdien preses konferencē Briselē lika saprast, ka šī dzēšana varētu notikt tādā veidā, ka Apvienotā Karaliste nesaņem savu ikgadējo atlaižu naudu, kas būtu apmēram miljardu eiro liela. To savukārt Lielbritānija izcīnījusi vēl premjerministres Margaretas Tečeres laikos, kad viņa protestēja pret to, ka Lielbritānija iemaksā pārāk daudz Eiropas Savienības budžetā, neiegūstot adekvātu labumu pretī, piemēram, atbalstu lauksaimniecībai.
Līdz otrdienai Eiropas Komisijas eksperti izstrādās priekšlikumus grozījumiem likumā, kas nosaka, ka katru gadu jāveic maksājumu korekcijas un grozījumi paredzēs, ka gadījumos, ja summas būs pārāk lielas, valstis varēs tās atdod pakāpeniski, sadalot tās vairākos mēnešos.
Latvijas diplomāti norāda, ka arī Latvijai šīs debates ir svarīgas, tā kā komisija ir apņēmusies arī pievērsties situācijai, kad, kavējoties dalībvalstu iemaksām kopējā budžetā, cieš valstis, kuras rēķinās ar Eiropas Komisijas garantēto finansējumu Eiropas Savienības programmās un fondos. Šāda situācija jau ir bijusi iepriekš, un tagad Brisele tam sola pievērsties, lai nākotnē tas neatkārtotos.
