Pirms trim nedēļām Itālija kļuva par pirmo valsti Eiropas Savienības vēsturē, kam noraidīts budžeta uzmetums. Kopš lielās krīzes, kas skāra Eiropas valstu finanses un ekonomiku, ir jauna prasība, kas paredz, - visām eirozonas valstīm, pirms tās apstiprina nacionālo budžetu, tas ir jāatrāda Briselei. Itālijas jaunā populistiskā valdība iesniedza budžeta projektu, kas paredz divas reizes lielākus tēriņus nekā iepriekš par spīti tam, ka valstij jau ir ievērojams ārējais parāds. Valdība, kas ir devusi saviem vēlētājiem solījumu, ka pārtrauks taupības žņaugus, norāda, ka grib attīstīties un ka lielāki tēriņi gluži pretēji - palīdzēs ekonomikai augt.
Ja Itālija savus budžeta izdevumus nepārskatīs, Eiropas Komisija varētu ķerties pie sankcijām. Teorētiski Itālijai varētu noteikt naudas sodu 0,2 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), taču vēl līdz tam ir iespējams iedot sešu mēnešu ilgu laiku Itālijai visu sakārtot.
Eksperti norāda, ka, iespējams, Itālija arī provocē situāciju, zinot, cik grūti Briselē būs pieņemt lēmumu, un tas varētu atvērt Pandoras lādi, proti, arī citas valstis, kas ilgi un godīgi ievēro budžeta taupību, izvirzītu savas pretenzijas.
KONTEKSTS:
Itālija ir eirozonas trešā lielākā ekonomika, taču tās parādu slogs ir lielākais starp Eiropas Savienības valstīm, sasniedzot aptuveni 130% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Jau ilgu laiku Eiropas Savienība ir aktīvi aicinājusi Itāliju samazināt savus izdevumus, bažījoties par neprognozējamu krīzi eirozonas iekšienē.
Itālijas koalīcijas partijas uzskata, ka turpmāk prioritātei ir jābūt pamatienākumu palielināšanai nabadzīgajiem, kā arī pensionēšanās vecuma samazināšanai, nevis iepriekš ar Briseli saskaņoto budžeta deficīta mērķu sasniegšanai.
