Panorāma

Covid-19: Indijā veselības aprūpes sistēma uz sabrukuma sliekšņa

Panorāma

Aktīvi talko nepulcējoties

Eiropa izlemj, kas ir zaļš un ilgtspējīgs

Briselē asas cīņas ap zaļās ekonomikas noteikumiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Efektīvai cīņai ar klimata pārmaiņām ir nepieciešami ne tikai valsts ieguldījumi, bet arī būtiskas privātās investīcijas. Tajā pašā laikā ir svarīgi, ka par zaļām investīcijām netiek dēvēts viss, kas pagadās. Tādēļ Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar pirmo pasaulē ilgtspējīgu ekonomisko aktivitāšu klasifikatoru. Politiskās cīņas ap šo šķietami sauso un sarežģīto dokumentu bija asas un ilga līdz pat pēdējam brīdim.

Briselē asas cīņas ap zaļās ekonomikas noteikumiem
00:00 / 03:43
Lejuplādēt

Eiropas Savienības apņemšanās ir nākamo 10 gadu laikā samazināt siltumnīcas gāzes veidojošos izmešus par 55% un kļūt pilnībā klimata neitrālai līdz 2050.gadam. Eiroparlamentārieši gan uzskata, ka Eiropai jābūt krietni ambiciozākai. Taču arī šis izmešu samazinājums nenāks viegli un prasīs ne tikai milzīgus budžeta līdzekļus, bet arī privātā kapitāla ieguldīšanu.

Lai sasniegtu 2030.gada mērķi – videi kaitīgo izmešu samazinājumu par 55% - tas katru gadu prasīs 350 miljardu eiro lielas papildu investīcijas, tāpēc zaļajām ekonomiskajām aktivitātēm nepieciešams piesaistīt vairāk kapitāla.

Zaļā taksonomija

Briseles žargonā šos noteikumus, ar kuru palīdzību varēs atšķirt zaļās un ilgtspējīgās lietas no tām, kas par tādām tikai uzdodas, sauc par zaļo taksonomiju. Tā ir ļoti detalizēti noteikumi, no kuriem būs atkarīgs, kur plūdīs nauda. Pie tam - ļoti daudz naudas.

Piemēram, uzņēmums, kura darbība atbilst taksonomijas kritērijiem, bankā varēs dabūt lētāku kredītu. Arī privātie ieguldītāji ir arvien vairāk ieinteresēti ieguldīt tieši videi draudzīgos finanšu produktos.

Un lai tam visam varētu izsekot, lielākiem uzņēmumiem būs nākotnē jāgatavo regulāri ilgtspējas ziņojumi. ES finanšu pakalpojumu komisāre Mareida Makginesa spriež, ka šie ilgtspējas ziņojumi būs līdzvērtīgi finanšu pārskatiem.

Kaut arī termins „taksonomija” skan ļoti līdzīgi kā taksidermija, ar dzīvnieku izbāzeņiem tam nav nekā kopīga. Taksonomija ir jaunais Eiropas Komisijas zaļo ekonomisko aktivitāšu klasifikators. Par tā izstrādi atbildīgs bija komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

„Ja runājam, piemēram, par autotransportu, tad līdz 2025. gadam ir noteikts emisiju apjoms, kas ir pieļaujams. Savukārt no 2026. gada par ilgtspējīgiem tiek uzskatīti tikai nulles emisijas transportlīdzekļi.

Faktiski tas lielā mērā veicinās pāreju uz elektromobilitāti,” stāstīja Dombrovskis.

Nozaru un uzņēmumu lobistu interese par šiem noteikumiem ir milzīga – Eiropas Komisija saņēmusi vairākus desmitus tūkstošu dažādu priekšlikumu. Tāpēc daži eksperti šaubās, vai taksonomija tiešām balstās tikai zinātnē un nevis kādās interesēs.

Mērķis, uz ko tiekties

"Taksonomija ir balstīta zinātnē, bet realitāte šodien ir tāda, ka tikai maza daļa no mūsu ekonomikas šobrīd atbilst visiem taksonomijas kritērijiem. Tas parāda milzīgās pūles, kas būs vajadzīgas," spriež Makginesa.

Lai gan uzņēmumiem nav obligāti jānodrošina, ka viņu ekonomiskā darbība atbilst taksonomijas kritērijiem, tas tomēr motivēs sasniegt tādu vides rādītāju līmeni, ko finanšu tirgi atzīst par zaļu. Un pagaidām līdz tam daudziem vēl ir tālu.

Taksonomija šobrīd sedz 13 jomas, ieskaitot enerģētiku, transportu, mežizstrādi, ražošanu un celtniecību, kas kopā rada 80% no siltumnīcas efekta veidojošo gāzu izmešiem ES.

Eiropas Parlamenta deputāts no Zaļās grupas Bass Eikhauts uzskata, ka šiem noteikumiem ir plašs potenciāls.

“Jā, formāli taksonomija tikai nosaka standartus tam, ko var dēvēt par zaļu. Bet ir vēl divi ļoti būtiski elementi. Pirmkārt, arvien vairāk finanšu iestāžu sāks to izmantot kā savu mērķi. Tas būs ne tikai standarts, bet arī mērķis, kuru starptautiskie investori gribēs sasniegt,” sacīja Eikhauts.

Pēc viņa domām, ir nozīmīgi arī, ka šie noteikumi var ietekmēt pārējo pasauli, jo citviet nekas tamlīdzīgs vēl nav izveidots.

Katram savs lobijs

Taču pagaidām vēl nav iekļautas trīs svarīgas jomas – gāze, atomenerģija un lauksaimniecība. Par tām vēl tiek lauzti šķēpi – piemēram, frančiem svarīga atomenerģija, kas ražo 70% no viņu elektrības, kamēr vācieši slēdz savas atomelektrostacijas. Savukārt, no akmeņoglēm atkarīgajai Polijai jau dabasgāze ir milzīgs solis zaļajā virzienā.

Politiskās cīņas par šo dokumentu bija ļoti asas. Dažas valstis uzstāja, ka kritērijiem ir jābūt maigākiem, bet citas pieprasīja, lai pieeja būtu balstīta stingros zinātniskos kritērijos. Daļēji tādēļ lēmums par gāzes un atomenerģijas klasificēšanu ir atlikts uz vēlāku laiku.

„Faktiski galvenais mērķis ir nodrošināt pēc iespējās ātrāku pāreju no oglēm un citiem ļoti piesārņojošiem enerģijas veidiem uz mazāk piesārņojošiem enerģijas veidiem. Tur dabasgāzei var būt zināma loma, it īpaši virknē Centrālaustrumeiropas valstu, kuras vēl joprojām samērā plaši lieto ogles,” stāstīja Dombrovskis.

Par to, cik pretrunīgi viedokļi valda par šiem jautājumiem, liecina arī reklāmas plakāti, kas nesen tika izkārti Briseles centrā. Tajos bija redzams raudošs bērns un teksts, ka gāze nav nedz zaļa, nedz ilgtspējīga.

Gāze nav risinājums

Arī eiroparlamentārietis Eikhauts uzskata, ka uz gāzi nevajadzētu pārāk paļauties, jo ilgtermiņā tas nav veiksmīgs risinājums.

„Es saprotu, ka visvienkāršākais risinājums ir aizstāt ogļu elektrostacijas ar gāzes elektrostacijām.

Bet tā tiks pieļauta tāda pati kļūda, kādu jau pieļāva Nīderlande pirms 10 gadiem. Tad Roterdamas ostā tika atvērta ogļu elektrostacija. Tagad tā ir jāslēdz, lai sasniegtu mūsu klimata mērķus. Sanāk, ka valsts ne tikai atbalstīja elektrostacijas izveidi, kura vairs nepilda savus mērķus, bet tagad tai ir jāmaksā enerģētikas uzņēmumam par šīs stacijas priekšlaicīgu slēgšanu. Enerģētikas uzņēmumiem tas ir kļuvis par milzīgu naudas pelnīšanas mašīnu,” stāstīja Eikhauts.

Ir sagaidāms, ka lēmums par to, kā vērtēt gāzi un kodolenerģiju zaļās pārejas kontekstā, tiks paziņots rudenī. Līdz tam brīdim aktīva lobēšana turpināsies. Eiropas Komisija sola, ka vienošanās par šo visu tiks panākta līdz gada beigām, bet tas nesolās būt viegli.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti