Dienas ziņas

Lielbritānijā lems par Asanža izdošanu ASV

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Bezatlikuma tehnoloģijas iespējas briežkopībā

Briežkopības nozarē izzina bezatlikuma tehnoloģijas iespējas

Pērn vadošās briežkopības saimniecības sadarbībā ar zinātniekiem un Latvijas Lauksaimniecības universitāti sāka pētījumu par briežu bioekonomisku bezatlikuma pārstrādi. Trīs gadu laikā pētnieki apņēmušies radīt inovatīvus produktus un augstvērtīgas izejvielas, kas būtu izmantojamas medicīnā, pārtikā un citās nozarēs. Projektā iesaistījies arī safari parks "More", kas ir viens no briežkopības aizsācējiem Latvijā.

Savvaļas dzīvnieku dārzā "More" Siguldas novadā audzē dambriežus, staltbriežus un Eiropā retos baltos staltbriežus. Pirms vairāk nekā 20 gadiem saimniekot šeit sāka Māras Paeglītes tēvs Dainis, kurš savam priekam turēja sešus dzīvniekus, bet nu ganāmpulkā ir ap 500 briežu. Tos šeit audzē gan ciltsdarbam, gan gaļas ieguvei. Patlaban briežkopji un zinātnieki pēta, ko vēl no dzīvnieka var iegūt, to pārstrādājot bezatlikuma tehnoloģijā.

"Projekta mērķis ir izstrādāt tehnoloģiju, kā iegūt ne tikai kvalitatīvu gaļu, bet kā iegūt arī dažādus papildproduktus, ko parastā pārstrādē izmet ārā. Ko varētu iegūt no cīpslām, asinīm. Mērķis radīt tehnoloģiju asins pulvera ieguvei, kolagēna ieguvei no cīpslām," akcentēja briežu dārza "Safari parks More" saimniece Māra Paeglīte.

Iegūtās vielas būs vērtīgs izejmateriāls farmācijas, kosmētikas, pārtikas un citām industrijām, turklāt izstrādāto tehnoloģiju varēs pielietot arī citu dzīvnieku audzētāji. Līdztekus tam pētījuma dalībnieki meklē risinājumu, kā brieža gaļu uzglabāt ilgāk. Tas pavērtu lielākas iespējas apgūt ārzemju tirgu, kas briežkopības nozares attīstībā ir būtisks solis. Patlaban Latvijā ir vairāk nekā 100 briežu dārzu, kuros audzē ap 16 tūkstošiem dzīvnieku.

“To praktiski mēs esam izdarījuši, esam ieguvuši, pārbaudīsim, vai šis kolagēns ir gana labs, derīgs. Plānojam izmantot arī citus briežu iekšējos orgānus jaunu produktu radīšanā, piemēram, asinis. Zinām, ka mazasinība ir liela problēma, un briežu asinis ir ļoti veselīgas, tur ir dzelzs hēma formātā. Mēs ceram, ka briedi iemācīsimies atkal no jauna izmantot kā mūsu senči - pilnīgi visu, lai nekas pāri nepaliktu," sacīja Latvijas Universitātes un a/s “Biolat” dabas vielu pētnieks, izstrādātājs Uģis Klētnieks.

Viena no nepagūtajām iespējām ir arī mīksto briežu ragu izmantošana. Latvijā pārstrādā cietos ragus, ražojot graužamlietas un spēļmantiņas suņiem, bet Eiropā no tiem rada dažādus dizaina priekšmetus. Mīkstos ragus, kuros ir daudz bioloģiski aktīvu un vērtīgu vielu, Latvijā neiegūst, taču tie varētu būt perspektīvi pretvēža medikamentu ražošanā. Šīs iespējas pēta zinātnieki Jaunzēlandē, Ķīnā un Krievijā.

"Briežu dārziem apvienojoties un varbūt kļūstot lielākiem, vairākiem, mēs varētu kļūt par vadošu bioloģisko saimniecību nozari Latvijā, kļūt nozīmīgi produkcijas ražošanā, piedāvāšanā Eiropā. Āzija ir liels tirgus, kas ir uz briežu ragu produkciju. Viņi pārstrādā un veido dažādus medikamentus. Iespējas attīstībai ir plašas," norādīja SIA “Dunduru pļavas” valdes loceklis Ralfs Jenerts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti