„Par spīti tam, ka Valsts policija, arī citas tiesībsargājošās iestādes un bankas regulāri atgādina par krāpnieku aktivitāti, joprojām ļoti daudz cilvēku kļūst par krāpnieku upuriem, un policija gandrīz katru dienu saņem iesniegumus no cietušajiem,” norādīja Valsts policijas (VP) pārstāve Gita Gžibovska.
Viņa akcentēja, ka joprojām iedzīvotāji visvairāk naudas zaudē, ieguldot apšaubāmās finanšu platformās.
Tāpat aizvien aktuālas ir arī krāpnieciskas shēmas, izmantojot telefona zvanu, kad krāpnieki uzdodas par banku darbiniekiem. Cilvēkiem, kuri iekrituši krāpnieku valgos, ir svarīgi ātri un pareizi rīkoties. Ja krāpnieki pamanījušies iztukšot bankas kontu, tad vispirms jāvēršas savā bankā un, jo ātrāk, jo lielākas cerības naudu atgūt, jo banka var apturēt naudas pārskaitījumu. Un nākamais solis ir vēršanās ar iesniegumu policijā.
Cik raiti veicas ar krāpnieku notveršanu?
„Krāpšanām lielākoties ir starptautisks raksturs, un absolūti lielākajā daļā gadījumu šīs krāpšanas tiek organizētas un izdarītas no ārvalstīm. Latvijas Valsts policijas rīcībā ir informācija, ka Austrumeiropā ir vairāki lieli zvanu centri, kur katrā strādā simtiem cilvēku, kas uz turieni nāk kā uz darbu,” pastāstīja Gžibovska.
No Latvijas šādas shēmas organizētas ļoti reti un VP pārkāpējus ir identificējusi. Policija novērojusi arī tendenci, ka Latvijas valsts piederīgie tiek iesaistīti shēmā kā tā saucamie naudas mūļi.
VP pārstāve sacīja: „Proti, uz viņu kontiem tiek pārskaitīta noziedzīgi iegūtā nauda, un tālāk cilvēks to vai nu izņem no bankas konta, vai arī pārskaita tālāk. Tā ir kriminālatbildība. Esam arī šādus naudas mūļus, Latvijas valsts piederīgos, aizturējuši.”
Kā jau policijas pārstāve minēja, liela daļa krāpnieciskās shēmas norit, krāpniekiem izliekoties par bankas darbiniekiem. Finanšu nozares asociācija arī veikusi aprēķinu, cik šogad lieli zaudējumi klientiem nodarīti.
Asociācijas Krāpšanu ierobežošanas darba grupas vadītājs, “Luminor” vecākais krāpšanas novēršanas speciālists Anrijs Šmits norādīja:
„No 1. janvāra līdz 31. septembrim četras lielākās bankas Latvijā – “Swedbank, “SEB banka”, “Citadele” un “Luminor” – ir apkopojušas zaudējumu datus, un tie ir 8,6 miljoni eiro.
Tie ir zaudējumi mūsu klientiem. Ir kaut kādas procentuālas summas, kuras ir izdevies arī atgūt. Ir tādas, kuras ir izdevies apturēt, lai tās neizkrāpj. Bet ir arī ļoti daudz gadījumu, kur cilvēkiem ir jāvēršas policijā, kur jau izmeklēšanas laikā šo naudu cenšas atgūt. Bankai nav pienākums atmaksāt naudu gadījumos, ja cilvēks atdod visas savas piekļuves. Principā atdod savu digitālo identitāti kādam citam, un šis cilvēks rīkojas viņa vārdā.”
Nemazinās ne krāpnieku shēmu skaits, ne apkrāpto cilvēku skaits
Informāciju tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas “Cert.lv” kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis atzina, ka nedz krāpnieku shēmu kļūst mazāk, nedz apkrāpto cilvēku skaits sarūk. Ziņojumi par krāpšanas gadījumiem pie “Cert.lv” nonāk katru dienu.
„Diemžēl cilvēki iekrīt uz labi zināmām un ilgstoši strādājošām shēmām. Nav tā, ka tās shēmas, kā cilvēki tiek apkrāpti, būtu kaut kas inovatīvs. Es saskaros ar viltus veikaliem vismaz sešus gadus, un tie pēc būtības īpaši nemainās, un tas veids, kā tos uz svētkiem reklamē, arī nemainās. Tāpat cilvēki turpina iekrist. Tas pats ir arī ar viltus investīciju platformām. Piesolām lielu peļņu par mazu ieguldījumu no jūsu puses, mazu darbu. Jums šķiet, ka jūsu ieguldītā nauda aug. Līdz brīdim, kad jūs to vēlēsieties dabūt ārā,” stāstīja Mālkalnietis.
Šomēnes par banku ķīlniekiem kļuvuši arī vairāki lieli uzņēmumi, tostarp "Maxima Latvija". Šo uzņēmumu vārdā krāpnieki rīko izlozes, aptaujas, kā arī aicina dalīties ar viltus ziņu savā draugu lokā.
„Maxima Latvija" komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule pastāstīja kādu ļaunumu tas nodara ne vien “Maxima” klientiem, bet arī pašam uzņēmumam: „Es teiktu, ka viņi izmanto mūsu ilgus gadus būvēto reputāciju. Esam investējuši lielus līdzekļus, lai cilvēki zinātu, ka tas ir godprātīgs uzņēmums, liels uzņēmums. Mums ir liels klientu skaits. Viņi attiecīgi tādā veidā arī izmanto. Cik es zinu, pēdējā laikā ir bijuši gan “Latvijas pastam”, gan “Neste” šādi krāpniecības gadījumi, kas vērsti pret lieliem uzņēmumiem. Ir lielas datu bāzes, piekļuve daudz cilvēkiem.”
