"Pretinieki šim projektam ir "Gazprom". Pieļaujam, ka var būt arī politiski pretinieki no Krievijas, kuriem rūp, ka gāze nāk pa cauruli, nevis ir pievedama," teica Bordāns. "Skulte LNG Terminal" iecerējis sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izbūvi Rīgas jūras līcī, Skultes ostas akvatorijas ziemeļrietumos, 2,5 kilometru attālumā no krasta. Sašķidrinātās dabasgāzes terminālī plānots pieņemt piegādes kuģus ar ietilpību no 40 000 kubikmetriem līdz 174 000 kubikmetriem.
Projekta stratēģiskais investors varētu būt Dienvidkorejas valstij piederošā kompānija "Korea Gas Corporation", ar kuras pārstāvjiem oktobra otrajā pusē vienošanos cer panākt Ekonomikas ministrijas (EM) delegācija.
Kopējās investīcijas projektā aplēstas 90 miljonu eiro apmērā, tostarp 60 miljoni eiro plānoti paša termināļa uzbūvei Rīgas jūras līcī apmēram 2,5 kilometru attālumā no krasta, bet 20 miljoni eiro - nepilnu 40 kilometru garā gāzes cauruļvada izbūvei no Skultes ostas līdz Inčukalna pazemes gāzes krātuvei (PGK). Tik lielas cauruļvada būves izmaksas esot aplēsis Inčukalna PGK operators "Conexus Baltic Grid" ("Conexus"). Vēl plānota 10 miljonu eiro investīciju "rezerve", tostarp – ja cauruļvada izbūve izmaksātu dārgāk, nekā lēsts.
KONTEKSTS:
Vairāk nekā desmit gadus gan politiķu, gan ekspertu vidū aktīvi apspriestas ieceres par alternatīvām gāzes piegādēm Baltijas reģionam un Somijai, un kā ātrākais ceļš alternatīvo piegāžu nodrošināšanai minēta reģionālā gāzes termināļa izveide kādā no četru valstu ostām. Gatavību līdzfinansēt šo projektu iepriekš pauda Eiropas Komisija (EK). Sākotnēji kā perspektīvākā vieta šāda termināļa izveidei minēta Rīgas osta. Galvenie argumenti par labu šai izvēlei minēts Inčukalna PGK tuvums, vēsturiski attīstītā gāzes pārvades infrastruktūra un ģeogrāfiskais novietojums.
Lai gan atbalstu reģionālā termināļa izveidei Latvijā no Baltijas valstīm solīja Lietuva, lielākās problēmas bijušas ar Igauniju. Valstīm nespējot vienoties par reģionālā termināļa atrašanās vietu, kā vidutājs pieaicināta EK. Tās noalgotie konsultanti pretēji Latvijas cerībām kā perspektīvāko termināļa celtniecības vietu rekomendēja Somu līča piekrasti Igaunijā vai Somijā. Igaunija un Somija 2014. gada beigās vienojās par divu termināļu būvniecību – lielāku Somijā un mazāku Igaunijā, kurus savienotu cauruļvads.
